Industriāli pievilcīgā vieta tukša nepaliks
0
Pērn tieši ap šo laiku pa dzelzceļu uzņēmuma teritorijā ieripoja pirmie vagoni ar zemnieku audzējumu un sākās kārtējā cukurbiešu ražas pārstrādes sezona, turpretī šoruden akciju sabiedrībā “Liepājas Cukurfabrika” izskatās kā pēc bumbvedēju uzlidojuma. Sagrautas daudzas ēkas, pazudusi svaru māja un sargu mītne, sagāztas betona pārsedzes, īstus kurmju rakumus atgādina dzelzceļa nostiprinājumi.
Tur notiek cukura ražošanas restrukturizācija, ko paredzēts pabeigt 2009.gadā.
Viss norit saskaņā ar plānu
“Vēl laika diezgan, tādēļ īpaši nesteidzamies,” paskaidroja uzņēmuma ģenerāldirektore Valija Zabe. Viss notiekot secīgi un saskaņā ar iepriekš izstrādātu plānu. Grafiki pat nedaudz esot apsteigti. Patlaban darbi risinoties tikai fabrikas iekšējā teritorijā, kur šajās dienās sākusies arī galvenā korpusa demontāža. Nojaukšanas darbus galvenokārt veic Rīgas firma “BSG”, kam sagādāta jaudīga tehnika un pietiekot pieredzes gan celtniecībā, gan ēku nojaukšanā.
Taču ne jau viss tiek pakļauts iznīcināšanai. Saglabās administratīvo ēku, paliks cukura noliktavas.
Par ražošanas iekārtu pirkšanu nule ieinteresējušies cukura ražotāji no Krievijas un Ukrainas, kur nozare turpina pastāvēt un nav pakļauta Eiropas Savienības noteikumiem. Arī metāla konstrukcijas un detaļas no gruvešiem tiek izņemtas, šķirotas un sagarinātas.
Nozīmīgākie investori vēl kavējas
Vienlaikus risinās ūdensvadu un kanalizācijas sistēmu pārplānošana. Procesu patlaban nedaudz aizkavējot augstsprieguma līniju pārbūve, jo projekts būšot gatavs tikai gada beigās. Nevarot strādāt, kamēr šīs lietas nav pilnīgi apzinātas un radušas apstiprinājumu uz papīra.
Skaidrība esot nepieciešama tāpēc, ka vieta ostas kanālmalā, kur darbojās cukurfabrika, tukša nepaliks. Izmantojot restrukturizācijai atvēlētos līdzekļus, to paredzēts sagatavot industriālajai apbūvei. Pagaidām gan vēl neesot iespējams pateikt, kas būs atbrīvotajā vietā. Ģenerāldirektore, kas savā postenī atradīšoties līdz 2009.gadam, teica, ka par to tiekot sparīgi domāts, tomēr nākotne vēl esot neskaidra, jo nav pieteicies neviens kaut cik vērā ņemams investors.
Uzņēmējus, kas būtu ar mieru ieguldīt lielus līdzekļus, neesot viegli atrast. “Lai kādu nozari mēs šeit attīstītu, jārēķinās ar Eiropas Savienības mērogiem un jāskatās arī austrumu tirgus virzienā. Tāpēc svarīgi ir piesaistīt tādus partnerus, kam jau pieder sava tirgus niša,” ģenerāldirektore sprieda, piebilstot, ka, Liepājas ostai izvēršoties, viens no virzieniem varētu būt loģistikas pakalpojumu attīstīšana.
Akcionāri turas kopā
V.Zabe uzsvēra, ka Cukurfabrikas akcionāri neesot paklīduši kur kurais, bet joprojām turoties kopā un kopā arī domājot par turpmākajām darbībām. “Es ceru, ka mums arī turpmāk izdosies saglabāt to dzīves stilu, kas bija kļuvis par mūsējo. Arī šobrīd fabrikā vēl strādā daļa no Cukurfabrikas darbiniekiem. Tehniskās daļas speciālisti nodarbojas ar ražošanas iekārtām, bet blakus noliktavām turpinās cukura fasēšana. Ar rajona biteniekiem mums ir vienošanās par sadarbību, tāpēc viņi var būt droši, ka vēl kādu laiku saņems cukuru bišu piebarošanai,” viņa rezumēja.
Tuvākajā laikā tikšot saņemta būvatļauja darbu veikšanai ārpus fabrikas apžogojuma un varēšot sākties filtrācijas dambju nolīdzināšana. Filtrācijas lauki aizņem 18 hektāru lielu platību iepretim fabrikas administrācijas ēkai. V.Zabe pastāstīja, ka šajās platībās paredzēts izsmelt dūņas, ko savāks vienkopus, lai pēc fabrikas korpusu demontāžas teritorijai izveidotu virskārtu. Tad, kad dambji būs iztīrīti līdz pat pamatnei, bedrēs guldīs sasmalcinātos būvgružus. Bet rajona lauksaimniekiem joprojām tiek piedāvāts izmantotais kaļķis. Tas būšot pieejams arī nākamajā pavasarī.
Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”
Sāk nojaukt arī Liepājas Cukurfabrikas galveno korpusu.