Prese ziņo, ka Lietuvas pārtikas ražotāji apguvuši dažādas ārvalstu kolēģu izgudrotas un šķietami nevainīgas viltības, lai, neuzkrītoši samazinot preces svaru vai iepakojuma tilpumu, slēptu no patērētājiem pārlieku straujo lauksaimniecības produkcijas cenu celšanos. Turklāt daļa ražotāju pamanījušies arī izmainīt preču sastāvu, pievienojot tām lētākas sastāvdaļas. Par to, kā tas notiek un vai arī mūsu valstī ir vērojamas līdzīgas izdarības, runājām ar Kazdangas piena pārstrādes uzņēmuma “Elpa” valdes priekšsēdētāju Gundaru Siseni.

“Nekāds jaunatklājums tas nav,” saka G.Sisenis. Arī agrāk ir dzirdēts par līdzīgām darbībām. Taču tagad tās atkal tiek liktas lietā, lai slēptu no patērētājiem straujo produktu cenas celšanos. Taču gribu teikt, ka šāds piemērs ir lipīgs un gan jau atradīsies kāds pionieris, kas to izmantos arī mūsu valstī.” Viņš brīdināja pircējus veikalos būt uzmanīgus, jo, kā noteikumi pauž, faktiskajai cenai esot jābūt uz cenu zīmes izlasāmam. Kazdangas piensaimnieks uzskata, ka ražotājam izmainīt preces iepakojumu neesot nemaz tik vienkārši, jo pakas, kurās, piemēram, iepilda piena izstrādājumus, pasūta Somijā vai Dānijā, un izmainīt to tilpumu uz vietas uzņēmumā nemaz nav iespējams. To varot izdarīt vienīgi ar iepakojamo materiālu, ko iegādājas ruļļos un formē jau ražotnē ar īpašas ierīces palīdzību. Katrā ziņā šādas viltības atmaksājoties tikai tādos gadījumos, ja produkcija tiek izlaista lielos apjomos un tūkstošos tonnu.

Lietuvas piena pārstrādes kompānijas “Pieno žvaigždes” valdes priekšsēdētājs Juļs Kvaracejs, attaisnojot ražotāju rīcību, esot izteicies, ka preces svara vai tilpuma samazināšana veikta klientu interesēs, jo par desmit divdesmit gramiem mazākas sviesta vai par simts gramiem mazākas piena paciņas ir izdevīgas nelielām ģimenēm, kam nav vajadzīgs liels produktu daudzums. G.Sisenis gan domā, ka šāds skaidrojums spēj izraisīt tikai un vienīgi līdzjūtīgu smaidu. Jau sen ir neapstrīdami pierādīts, ka mazākā fasējumā prece pircējam izmaksā dārgāk, nekā iegādājoties to lielākos fasējumos.

Viņš esot novērojis, ka arī vietējā tirgū reizēm līdzīgus paņēmienus pielietojot preču pārpircēji. Tā, piemēram, novērots, ka redīsu buntīte, ko pārdod Aizputē, ir gan prāvāka, gan lētāka par to, ko varot nopirkt veikalā citur.

Piena pārstrādes uzņēmums “Elpa” neesot noskaņots likt lietā šādu ne visai godīgu pieredzi. “Mēs uzskatām, ka tas nav nepieciešams,” strikti teica valdes priekšsēdētājs. Viņš piekrita, ka šādu nostāju diktējot atbildība, ko ražotāji izjūt pret patērētāju. Lielveikalu ķēdē patērētājs kļūstot bezpersonisks, taču kazdandzniekiem ar saviem klientiem nākoties tikties un paskatīties tiem acīs gandrīz vai katru dienu. Tas nozīmē, ka, palielinoties tirdzniecības tīkliem un pārstrādes kompānijām, augsne visādām manipulācijām ar preces patērētāju tikai paplašināsies. Zemkopības ministrijai ar to vajadzētu rēķināties. Lietuvas kolēģi šādas preču sastāva un ietilpības pārbaudes jau plānojot rīkot.

G.Sisenis pauda viedokli, ka Lietuvā par preces svara un tilpuma nelielajām izmaiņām abpusēji vienojušies tirgotāji ar piena pārstrādātājiem, jo abi esot vienlīdz ieinteresēti saglabāt savu peļņas daļu.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”