liepajniekiem.lv
Vecāki Elīna un Kaspars lepojas ar puiku sasniegto un vienmēr iedrošina, atbalsta un gādā par iespējām piedalīties sacensībās. Nu jau puikas var lepoties ar prāvu daudzumu kausu.
“Mums tas ir kopā pavadīšanas laiks. Puikām iesākās kā vienkārša pabraukāšanās nedēļas nogalēs, kad nebija ko darīt. Kaut kur mači – aizbrauksim! Kristaps vinnē, Oskars vinnē – domājām, varbūt sāksim biežāk braukt un pilnu sezonu.
Nu jau tas ir aizgājis tik tālu, ka atpakaļceļa vairs nav. Tikai uz priekšu, uz rezultātu,”
saka jauno censoņu aizrautīgie vecāki. Kaspars pašlaik ir puiku galvenais treneris un kādreiz arī pats startējis vietējās autosprinta sacensībās. “Bet ne ar tādiem panākumiem,” viņš smaida.
Slapjas kājas nav šķērslis
Pirmo braukšanas valdzinājumu Kristaps un Oskars Ernests izjuta tēva Kaspara piemājas teritorijā izveidotajā trasītē, pa kuru ar kvadricikliem vizinājās jau triju četru gadu vecumā. “Kad redzējām, ka sanāk un interese ir, gājām tālāk,” atminas Kaspars.
Pēcāk sākuši apmeklēt “Blue Shock Race” kartingu halli, kas piedāvā sporta elektrokartingu treniņus bērniem. Tā ir arī mammas Elīnas kādreizējā darbavieta.
“Brauca un pie tam vēl ļoti labi, un tad mums piedāvāja piedalīties pirmajās sacensībās. Kristaps uzvarēja, un tas bija pirmais kausiņš,” palepojas Elīna.
Lai uzlabotu braukšanas prasmes, zēni apmeklējuši kartinga skoliņu autobraucēja Mārtiņa Seska vadībā.
“Pie Mārtiņa bija forši, viņš visu smuki pastāstīja tā, lai saprotam,” teic puikas, kuri šai skoliņā izzināja kartinga vadību, guva izpratni par trajektoriju un tehniku, trenēja kā fizisko, tā morālo sagatavotību.
Kartingu skoliņā trenējušies arī pie autobraucēja Viktora Ellera un pāris mēnešus Rīgā pie Mārtiņa Steinerta. M. Sesks pašlaik esot Kristapa elks, kamēr Oskars sajūsmā par drifteri un pasaules čempionu Džeimsu Dīnu.
Viena no pirmajām lielajām pieredzēm abiem puikām bija dalība Latvijas un pasaules elektrokartingu čempionātā, kas norisinājās Kandavā 2018. gadā.
Tur viņi braukuši, pateicoties Zaļo un viedo tehnoloģiju klasterim, kas sagādājis kartingus. Lai gan šeit tik labi neveicies, bijušas vairākas citas panākumiem bagātas sacensības, taču vecākiem uz brīdi gan radušās pārdomas.
“Sapratām, ka tas īsti varbūt nebūs priekš mums. Arī finansiāli tajā brīdī bija dārgas izmaksas. Vienam varbūt, bet mums ir divi braucēji, un kā tu tagad pateiksi, kurš nepiedalīsies? Ir jāpiedalās abiem, jo abiem ir rezultāti,” stāsta vecāki.
Pēc tam uz brīdi pievērsušies autobraukšanai, kartingus atstājot otrajā plānā.
Pirmā mašīna “Mitsubishi Colt” bijusi ļoti jaudīga. Ar to piedalījušies “Ziemas kausā” Vaiņodes lidlaukā – puikas bijuši paši jaunākie dalībnieki. Ja kartingi bijuši izīrēti, tad mašīnas gan pašu – skrūvējis Kaspars, kuram Grobiņā pieder autoserviss, taču arī puikas nedaudz iesaistījušies.
Arī autosportā veicies tīri sekmīgi, taču šobrīd atkal vairāk pievērsušies tieši kartingu braukšanai – puikas nav bijuši apturami. Pat dažādie ziemas laikapstākļi nav šķērslis.
“Braucam pa ledu, sniegotu pļurru, visur kur. Slapjām kājām, dibeniem. Bet nu jau ir iegādāti speciāli tērpi, lai nebūtu tik ļoti sāpīgi un auksti,” atzīmē vecāki.
Cīnās viens ar otru
Abiem brāļiem aiz muguras jau daudz sacensību dažādās Latvijas vietās. Teņu puikas citiem dalībniekiem ir nopietni konkurenti. “Kad aizbraucam, organizatori mūs forši sagaida: “O, Teņi!” Bet, kad atbrauc citi dalībnieki, tad ir: “Oj, Teņi atbraukuši? Labi ir, mēs nebrauksim”,” smaidot pastāsta Kaspars.
Piedaloties sacensībās, nereti vislielākā konkurence izvēršas tieši starp abiem brāļiem. Kristapam gan daudz biežāk izdodas veiksmīgāk.
“Bet kā kuru reizi – dažkārt nobraucu labāk par Kristapu. Pārsvarā gan palieku otrais vai trešais.
Kad brālis aizlien priekšā, ir slikta sajūta,
bet viņš brauc labāk par mani, jā,” lietišķi atzīst Oskars. Elīna gan uzreiz papildina, ka ir lietas, kurās atkal Oskaram veicas labāk, piemēram, braukšanā pa lietu. “Mums jau apkārtējie citreiz smejas – ja abus saliktu kopā, tad būtu liels čempions,” viņa teic.
Tā arī pagājušajā sezonā, kad puikas ar kartingiem braukuši iesācēju klasē, visu laiku savā starpā sacentušies. Kopumā dalībnieku skaits bijis zem 10 – starp tiem brāļi ierindojušies labākajās pozīcijās. “Viņi mainījās, vispirms viens uzvarēja, tad atkal otrs. Un tā mums visu laiku ir,” saka Kaspars.
Šo sezonu braukuši “PRO S” klasē, tur konkurence jau bijusi sīvāka, jāsacenšas ar 10–18 nopietnākiem, pieaugušākiem dalībniekiem. “Bet Kristaps vienalga šogad bija čempions. Oskars palika otrais,” atzīmē Kaspars.
Kā tad uzskata paši aizrautīgie puikas – svarīgāka ir piedalīšanās vai būšana labākajiem? “Ir jau labi braukt, bet būtu vēl labāk, ja uzvarētu.
Galvenais ir adrenalīns – braukt, apdzīt, uzstādīt laiku,” teic Oskars.
“Es uzskatu, ka galvenais ir braukt. Man patīk ātrums un arī uzvarēt ir patīkami,” kautrīgi smaidot, saka Kristaps. “Ja nepiedalīsies un nebrauks, tad arī rezultāta nebūs. Lai būtu iemaņas, jābrauc ļoti daudz,” uzskata tēvs.
Bija uzkāpis augstu, bet…
Pavisam nesen ģimene atgriezās no Slovākijas, kur Kristaps startēja pasaules nomas kartingu čempionātā “Sodie World Series Final 2023”. Dalība tur bijusi iespējama, jo pagājušā gada sacensībās viņš uzrādīja teicamus rezultātus, izcīnot vienīgo ceļazīmi Junioru ieskaitē.
Dalības maksu 500 eiro apmērā samaksājuši jau martā, taču, tā kā ceļš uz Slovākiju nozīmējis lielu naudu, daudzbērnu ģimene pirms tam vākusi ziedojumus “Go Funding” platformā.
Izdevies savākt vien 100 eiro.
“Draugu mums it kā ir daudz, publicējām arī Facebook, skatījumu bija daudz. Ja katrs būtu eiro ielicis, degviela būtu atmaksājusies. Varbūt nodomāja: ja gribat braukt, brauciet. Varbūt par vēlu uzsākām,” stāsta Elīna. Lai arī tā, ģimene līdzekļus atradusi, palīdzējuši arī vecvecāki.
Ziedojumu kontu vēl atstājuši atvērtu, jo sacensības gandrīz katru nedēļas nogali un kartingi tomēr nav lēts prieks. “Varbūt būs kādām citām sacensībām. Pagaidām atstāju, ja kāds interesējas, tad var ielikt kaut ko,” teic Elīna.
Juniorus šajā čempionātā pārstāvēja 30 labākie pasaules braucēji. Kristaps ierindojās 24. vietā. Tēvs atzīst, ka sanākusi neveiksmju sērija.
“Tāda neveiksme nav bijusi pa divām sezonām. Pirmkārt, kartingam nokrita numurs. Kristaps jau bija tiešām augstu uzkāpis, kadpēkšņi tas numurs nolidoja. Viņam bija jābrauc boksos un jāsāk no pēdējās vietas. Tad jau pašam arī palika tā… stresiņš.
Tagad esam arī bišķi gudrāki.
Nākamsezon, ja tiksim uz “SWS” finālu, tad brauksim laicīgāk, jo šoreiz pietrūka ļoti daudz treniņu – aizbraucām dienu pirms, un visas treniņu vietas bija pilnas. Dabūjām izbraukt tikai sacensību dienā,” pastāsta vecāki. Elīna atzīmē, ka šoreiz gan visai Latvijas komandai veiksme nav stāvējusi klāt.
“Kaut gan baigi labi negāja, man patika,” teic pats Kristaps, atzīstot, ka šīs sacensības viņam palikšot spilgtās atmiņās. Vecāki uzsver, ka tā, protams, bijusi milzīga pieredze. “Turklāt tu satiec braucējus gan no Japānas, gan Amerikas, pat Madagaskara šogad bija,” atzīmē Elīna.
Lielākais nogurums bijis tieši no Slovākijā valdošā karstuma.
“Tu nobrauc vienu ieskaiti, un ir stunda jāgaida, un tad tu kombinezonā nīksti ārā un nevari sagaidīt nākamo braucienu.
Tad visādi mēģinājām atvēsināt,” pastāsta Elīna, kamēr pats Kristaps iebilst, ka tik saguris nemaz neesot bijis.
Arī mazā māsa Katrīna uz Slovākiju ņemta līdzi – ikreiz, kad brāļi kur dodas, viņa izrāda lielu interesi, uzcītīgi seko katram solītim. Visu čempionāta laiku bijusi ļoti pacietīga, un vecāki atzīst, ka nu jau skaidri redzams, ka arī mazajai interese parādās.
“Viņa pati kartingos lec iekšā! Kad pasakām, ka brauksim uz Jelgavu, kur piedalīsimies sacensībās, viņa jautā: “Uz kartingiem?” Un katru reizi, kā brālis izbrauc un nāk malā, viņa pieskrien un saka, ka viņš ir malacītis,” smaidot atklāj Elīna.
Arī vecvecāki dzīvojot līdzi mazdēlu gaitām un interesei par autosportu.
“Viņi atbalsta to,” pārliecināti teic Oskars. Palaikam vecvecāki atbraucot sacensības paskatīties.
“Manam opim tūlīt būs 90 gadi, un viņš vienalga grib aizbraukt paskatīties,” atzīmē Kaspars. Tā kā ģimenes māja atrodas blakus vecvecāku mājai, viņi vienmēr sagaidot ar siltām vakariņām un aprunājoties, kā mazdēliem katru reizi veicies.
Priekšā jauni izaicinājumi
Pašlaik abi puikas mācās Ata Kronvalda Durbes pamatskolā un bez mājasdarbiem, kartingiem un autosporta viņi aizraujas ar makšķerēšanu.
“Mums pat uz Slovākiju bija makšķeres līdzi, taču nebija laika,” smej vecāki. Tāpat abiem tīk uzspēlēt pa kādai videospēlei – arī caur tām varot iemācīties kādu prasmi autobraukšanā.
Kristapam vēl viens vaļasprieks esot braukšana ar velosipēdu, mežā viņš būvē trasītes.
“Paša prieciņam,” viņš teic. “Es tur neeju līdzi,” piebilst Oskars. Savukārt mazā Katrīna gan ejot piepalīdzēt, ja brālis atļauj.
Pašlaik censoņi gaida rudeni, kad atsāksies “SWS” posmi, kuros jākrāj punkti, lai atkal tiktu uz pasaules čempionātu. Kur tas notiks, vēl neesot izziņots.
“Bet mums ir doma arī pabraukt pa Poliju, jo tur konkurence liela. Te “SWS” junioros parasti ir kādi 8–13 dalībnieki, bet Polijā ir 16 un vairāk. Vajag pieredzi iegūt,” atzīmē Kaspars.
“Nākamsezon paprovēsim “ABC” autošoseju. Ja varēs, tad doma ir uz rallijkrosu, ar bagijiem braukt. Vēl mazliet jāpaaugas, jo visur jau no 14 gadiem, tāpēc pagaidām tikai Oskars to varētu.
Bija doma šosezon folkreisā palaist, lai Oskars paprovē, bet tā mašīnu pirkšana un pārdošana folkreisā man galīgi nepatīk. Tu īsti tad nevari ar to mašīnu izpausties,” saka jauno censoņu tēvs.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
