Skolas gaitas šogad bijušā Liepājas rajona teritorijā uzsāka 348 bērni. Taču statistikas dati liecina – 2004. gadā šajā pašā reģionā dzimuši 413 bērnu. Tātad 65 potenciālie pirmklasnieki mūspusē tomēr nemācīsies.

Iemesli tam, kāpēc bērni, kas savulaik reģistrēti konkrētā novadā, šogad nesāk apmeklēt sākumskolu tajā, ir dažādi, saka Priekules novada izglītības metodiķe Agrita Purviņa.

Nav noslēpums, ka daudzi bērni ir aizbraukuši savām ģimenēm līdzi uz ārvalstīm. Konkrētu statistiku par to izvērst gan esot grūti.

Šogad aprīlī Priekules novadā bija reģistrēti 33 skolas vecuma bērni, kas nemācās nevienā no Latvijas izglītības iestādēm.

Tomēr aplami būtu uzskatīt, ka šie bērni klaiņo apkārt un vienkārši neapmeklē skolu, uzskata izglītības speciāliste. Viņas rīcībā šobrīd neesot datu par mazajiem priekulniekiem, kurus skolas solos nevar redzēt šī iemesla dēļ. Šādus stereotipus radot tas, ka nav vienotas Eiropas skolu sistēmas datu bāzes, kurā varētu noskaidrot, kur kurš bērns mācās, stāsta A. Purviņa. “Par vairākiem ir zināms, ka viņi dzīvo tepat Priekules novadā, bet uz skolu dodas Lietuvā,” atklāj A. Purviņa. Taču ir arī tādi, kas devušies uz Īriju, Angliju, Vāciju. “Tās ir populārākās valstis.”

Tādēļ esot nepatīkami dzirdēt apgalvojumus, ka Latvijā aug analfabētu paaudze.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 9. septembra numurā.
 #kvards-20110909-03#