Rucavas novadā netālu no jūras tieši blakus kāpu lieguma zonai top paliela ēka – formāli saskaņā ar izsniegto būvatļauju tā ir vasarnīca, kuras aprises tomēr vairāk atgādina cita veida celtni, piemēram, tūristu mītni.
Būvniecība ir saskaņota visās institūcijās, tomēr būve acīmredzami neiederas vēsturiskajā Papes ciema ainavā, un tās būvniecība iespējama, pateicoties robiem Latvijas likumdošanā un iespējai dažādi tulkot normatīvajos aktos noteiktās prasības, aģentūrai LETA atzina Rucavas novada domes būvinspektors Andris Keidāns.

Raugoties formāli no juridiskā viedokļa, ēkas būvniecība šajā vietā ir atļauta. Zemes īpašnieks, kāds lietuvietis, ēku būvē īpašumos “Spārītes” un “Krūkļi”, kas atrodas tieši uz robežas starp kāpu lieguma zonu, kur būvniecība nav atļauta, un Papes ciemu, kur būvēt drīkst, tiesa, ievērojot Rucavas novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus. Ēka tiek būvēta, pilnībā izmantojot to zemes gabala daļu, kas ietilpst Papes ciema teritorijā, līdz ar to ēkas pamata forma ir neierasta, proti, ķīļveida.

Būvniecības atļauja izsniegta laikā, kad būvniecības jomu Rucavas novadā vēl uzraudzīja Liepājas reģionu novadu būvvalde, – jaunizveidotā Rucavas novada būvvalde šo funkciju pārņēma tikai šī gada sākumā. Lēmumu veidot pašiem savu būvvaldi Rucavas novada dome savulaik pamatoja tieši ar lielo apvienotās novadu būvvaldes pārslodzi un Rucavas novadam jutīgo jautājumu par apbūvi jūras piekrastē.

Tas, kādēļ ir izsniegta būvatļauja, būtu jājautā tās izsniedzējam, proti, Liepājas reģiona novadu būvvaldei, atzina Keidāns. Ja šis jautājums būtu jālemj tagad, objekta būvniecībai atļauja, viņaprāt, netiktu dota. Keidāns atzīst, ka daudz atkarīgs no atļaujas izsniedzēja redzējuma un tā, kā viņš tulko normatīvo aktu nosacījumus, kas mēdz būt arī diezgan nenoteikti.

Piemēram, šajā konkrētajā gadījumā, pēc Keidāna domām, topošās ēkas aprises ir pretrunā ar Rucavas novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos minēto, ka apbūvei jāatbilst tradicionālās Papes ciema vēsturiskās apbūves veidolam.

Keidāns atzina, ka nepilnības likumdošanā ļauj dažādi tulkot normatīvo aktu prasības: “Nepilnības Latvijas likumdošanā ļauj katram pa savam tulkot noteikumu prasības, un es nebrīnītos, ja pietiekami izveicīgs darbonis pie jūras uzbūvētu arī deviņstāvu māju, kas absolūti neiederētos ainavā,” atzina Keidāns. Runājot par topošo būvi Rucavas novada teritorijā, atļautais būves augstums šajā gadījumā gan neesot pārsniegts.

Liepājas reģionu novadu būvvaldes komentāru aģentūrai LETA pagaidām neizdevās iegūt.