Neapsaimniekotu zemju laukos paliek aizvien mazāk. Kam ir daudz zemju, tie arī strādā kārtīgi – tā saka paši zemnieki.

Pēdējā laikā kopj vairāk

“Viss apsēts un apsaimniekots,” par kontrolēm nemaz nesatraucas dānim Henrikam Nilsenam Flemmingam piederošā uzņēmuma “Flemming Agro” grāmatvede Valija Vasiļjeva. “Flemming Agro” strādā Priekules novadā. “Mums visa ir nomas zeme, ja atstātu to neapsaimniekotu – tad taču nemaz nebūtu vērts strādāt!”

Valija Vasiļjeva spriež: zemnieki šajā pusē vispār ir saņēmušies, aizvien mazāk paliek aizaugušu lauku.

“Pēdējā laikā zemes vairāk koptas, varbūt tas tāpēc, ka cilvēki pretendē uz Eiropas maksājumiem,” Rucavas novada lauku attīstības speciālists Gatis Graudužis norāda, ka, lai tos saņemtu, jāizpilda noteiktas prasības, lauki nedrīkst būt aizauguši. Viens no lielākajiem zemes īpašniekiem novadā ir dānis Ričards Tobers, uzņēmuma “Baltic Berries” īpašnieks. Visi viņa pārsimt hektāri apstādīti upenājiem.

“Kam lielie lauki, tam viss kārtībā,” saka arī Aizputes novada lauku attīstības speciāliste Daiga Petrauska. Neapsaimniekotas zemes ir mazajās novada saimniecībās, kuru īpašnieki pat nepiesakās Eiropas platībmaksājumiem. “Daudzi īpašnieki aizbraukuši uz ārzemēm, citi dzīvo Liepājā vai Rīgā,” piebilst D. Petrauska.

“Diez vai mums vienkop atradīsies pat pieci hektāri neapsaimniekotas zemes,” lēš Priekules novada Gramzdas pagasta lauksaimniecības konsultante Rasma Miķelsone. Kam daudz pieder, tie arī strādā, bet daudzi no tiem, kam pieder mazākas platības, iznomājuši zemes lieliem saimniekiem.

Arī Gramzdas pagastā lielākais zemju īpašnieks nav latviešu lauksaimnieks – tas ir dāņu uzņēmums “Artis JP”.

Dāņiem nespēj turēties pretī

“Tā jau darām – savu zemi iekopjam un pēc tam vācieši vai dāņi to nopērk,” uz tendenci rūgti norāda lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Vērgale-1” izpilddirektors Ēriks Lūks. Kooperatīvs, kas nomā zemes no Vērgales un citu pagastu iedzīvotājiem un tās visas kārtīgi apstrādā, gribētu tās arī nopirkt, bet nevar, jo bankas nekreditē zemes iegādi. “Bet dāņu un vācu solījumiem cilvēki nespēj turēties pretī. Cilvēki neuzskata zemi par vērtību.” Arī patlaban ārzemju uzņēmēji pērkot zemes “ar pilnu švunku”.

Bet LAD plānus kontrolēt zemju apsaimniekošanu Ē. Lūks atbalsta. Viņa pieredze rāda: ne viens vien īpašnieks piemāna ES naudas administrētājus un saņem maksājumus par zemēm, kurās patiesībā nekas nav darīts. “Bet, ja viņiem būs jāpļauj, tad sāks domāt,” izpilddirektors skaidro, ka viena hektāra nopļaušana un zāles sasmalcināšana izmaksā 20 līdz 30 latu.

“Tad varbūt sāks rēķināt, ka izdevīgāk būtu atdot kooperatīvam,” saka zemnieks. Un tad tas varētu ņemties spēkā, lai konkurētu ar ārzemju lauksaimniecības uzņēmējiem.

Lielākie lauksaimniecības zemju īpašnieki – ārzemnieki

-SIA “A/S Scan-Baltic-agrar” Medzes pagastā – 110 ha*

-SIA “Arājs ABIM” Priekules pagastā – 203 ha

-SIA “Dragro” Vērgales pagastā – 298 ha

-SIA “RR Agrar” Virgas pagastā – 414 ha

-SIA “SB Agro” Bārtas pagastā – 581 ha

-SIA “Beksagro” Virgas pagastā – 583 ha

-SIA “Hoffmann Agrar” Medzes pagastā – 723 ha

-SIA “Balticagrar” Durbes novadā un citos pagastos – 1027 ha

-SIA “Flemming Agro” Priekules pagastā – 1170 ha

-SIA “Eglat” Kazdangas pagastā – 1539 ha

-SIA “Artis JP” Gramzdas un citos pagastos – 4384 ha

*LAD pieteiktie Vienotā platību maksājuma ha 2010. gadā

Avots: LAD Dienvidkurzemes reģionālā Lauksaimniecības pārvalde

Dina Belta
“Kurzemes Vārds”