Līdz šim glābšanas riņķi pēc Pašvaldības policijas iniciatīvas bija izvietoti vien kādreizējā Grobiņas novada atpūtas vietās pie ūdens – kopumā astoņās.

Šogad tos izlemts izvietot pa visu novada teritoriju tajās vietās, kuras, kā uzsver Dienvidkurzemes novada Pašvaldības policijas priekšniece Ieva Ilstere, nav oficiālās peldvietas. “Ir jāsaprot, ka šīs noteikti nav oficiālas peldvietas, šīs ir atpūtas vietas pie ūdens. Oficiālas ir tikai divas – Pāvilostā un Papē.

Ja pašvaldība taisa peldvietu, tad tur ir daudz birokrātisko lietu –

jābūt sakārtotiem gariem un sarežģītiem Ministru kabineta noteikumiem, jābūt ūdens kontrolēm, monitoringam, tualetēm, ģērbtuvēm un tā tālāk,” norāda I. Ilstere.

Glābšanas riņķi tiks uzstādīti kopumā 32 novada vietās, kuras pēc aptaujāšanas uzrādījuši pilsētu un pagastu pārvalžu vadītāji. “Līdz peldsezonas atklāšanai, kas ir 15. maijs, šie 32 peldriņķi visur arī būs uzstādīti,” atzīmē policijas priekšniece.

Viņa pastāsta, ka daļai no tiem glābšanas riņķiem, kurus savulaik uzstādīja Grobiņas novadā, pieaugušas kājas vai arī tie tikuši sabojāti, tāpēc, lai jau laikus mudinātu garnadžus atturēties no nevēlamām darbībām, I. Ilstere norāda, ka visi jaunuzstādītie riņķi ir ar īpašu marķējumu.

“Mēs atpazīsim, ja tie būs mūsējie,” viņa teic, norādot, ka par glābšanas riņķu aizstiepšanu vai bojāšanu var piemērot sodu gan par zādzību, gan huligānismu.

Kas attiecas uz drošību ūdenstilpēs, I. Ilstere atgādina, ka tā galvenokārt atkarīga tikai no pašiem peldētājiem. “Pašvaldības policijai noteikti nav glābēju funkcija – tas ir ļoti sarežģīti, lai tāda būtu. Tad ir jābūt speciāli apmācītiem cilvēkiem glābšanai virs un zem ūdens – mums nav ne tādas kapacitātes, ne tik zinošu cilvēku, bet mums ir pieņemti četri jauni darbinieki un kopumā ir astoņi inspektori, kas šovasar strādās piejūras zonā,” viņa saka.

Šoziem PP iegādājusies arī glābšanas bojas, kuras vadāmas ar tālvadības pulti un varētu tikt izmantotas slīkšanas gadījumos.

Pagājušajā gadā izsaukumi par slīkšanu gan neesot saņemti. “Pāris reižu ir bijuši izsaukumi ziemā uz ledus turpat Grobiņā, Ālandē, – tur bija bērni, un mēs braucām, saucām viņus nost no ledus. Tad vedām pie vecākiem un strostējām, vai zina, kur ir viņu bērni.

Kad lēca no tilta pie Grobiņas Sporta centra, atvedām uz iecirkni un vecākiem likām nākt pakaļ, un rājām, lai izstāsta par bīstamību, lecot no tāda augstuma.

Bet tas arī viss. Letālu gadījumu nav bijis,” saka policijas priekšniece.

Dienvidkurzemes novada Ugunsdzēsības dienesta vadītājs Andris Jefimovs saka, ka glābšanas riņķu uzstādīšana ir vairāk “prevencijas, minimālais pasākums no pašvaldības puses”.

Pašvaldība novada skolēniem jau vairākus gadus sponsorē baseina nodarbības Liepājas baseinā, savukārt iedzīvotājiem par drošību uz ūdens ik pa laikam tiekot informatīvi atgādināts. “Riņķu uzstādīšana ir mazākais, ko varam papildus darīt izglītošanai. Ja blakus ir kāds līdzcilvēks, šis riņķis ir tas, kas spēj glābt. Paralēli tāpat ir jāsauc glābēji, bet tas viss prasa laiku. Šeit būtībā laiks daudz ko nospēlē. Katram jau glābēju blakus nenoliks. Pagājušajā un aizpagājušajā gadā bojāgājušo skaits Latvijā uz ūdens ir daudzreiz lielāks nekā, piemēram, ugunsgrēkos. Tā statistika ir gaužām slikta, godīgi sakot,” viņš atzīmē.

Pašvaldības pārstāvji norāda, ka vieni no galvenajiem iemesliem, kas var apdraudēt cilvēka drošību uz ūdens, ir savu spēju neizvērtēšana, pārgalvība, atrašanās alkohola reibumā, kā arī ūdenstilpes īpatnību nepārzināšana, tāpēc viņi cilvēkiem atgādina būt uzmanīgiem, izvērtēt savas spējas un, protams, nedoties peldēt alkohola reibumā.

Glābšanas riņķus pēc peldsezonas beigām paredzēts novākt, lai tie ilgstošu lietavu vai palu laikā netiktu aizskaloti un garnadžiem nebūtu lielāka iespēja tos piesavināties.

UZZIŅAI

Vietas, kur uzstādīti peldriņķi ar statīviem:

• pie Brūnu birzs dīķa Sikšņos Dunikas pagastā,
• pie Liepienu karjera, Dunikas pagastā,
• pie Centra baseina Rucavā,
• pie Baltā tiltiņa Nīcā,
• pie Upeskrastiem Otaņķu pagastā,
• pie Bārtas tilta Otaņķu pagastā,
• pie Bārtas upes Otaņķu pagastā,
• pie Bernātu gala stāvlaukuma Nīcas pagastā,
• pie ”Plienkalnu” ūdenskrātuves Medzes pagastā,
• pie Durbes ezera,
• pie Durbes dīķa,
• pie Mīldīķa Durbē,
• pie dīķa Raibāmuižā Durbē,
• pie Vecpils centra diviem dīķiem,
• pie Dunalkas centra dīķa,
• pie atpūtas vietas “Dzērvenieki” Cīravas pagastā,
• pie Cīravas centra dīķa,
• pie Lažas ūdenskrātuves, Jelgavas ielā 56, Aizputes pagastā,
• pie Brūža dīķa Kalētu pagastā,
• pie “Gulbju dīķa” Bārtas pagastā,
• pie “Mednieku dīķa” Bārtas pagastā,
• pie ”Mednieku dīķa” Vībiņos Embūtes pagastā,
• pie Podnieku ezera Kalvenes pagastā.

Avots: Dienvidkurzemes novada pašvaldība

15Skatīt galeriju