Informatīvajā sanāksmē par būvprojektu Bārtas upes kreisā krasta dambja atjaunošanai Nīcā pašvaldības vadība, Zemkopības ministrijas un projektētāja, SIA “Kurbada tilti”, pārstāvji centās pārliecināt par nepieciešamību savest kārtībā dambi, lai pasargātu Nīcas ciemu no plūdiem. Savukārt iedzīvotāji iebilda pret koku izciršanu un centās norādīt, ka pali apdraudot pavisam citas vietas. VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Roberts Dilba paskaidroja, ka Nīcai no ERAF finansējuma tiek deviņi miljoni eiro un dambis jāatjauno, sasniedzot projekta mērķi, – tā, lai tas būtu funkcionāls.

Nīcas novada domes priekšsēdētājs Agris Petermanis bija sagatavojis prezentāciju ar fotogrāfijām un datiem par iepriekš pieredzētajiem bīstamajiem paliem. Viņš uzsvēra, ka dambja atjaunošana jāveic, lai vairāk nekā 2000 Nīcas novada iedzīvotājus pasargātu no klimata pārmaiņām – plūdu riskiem.

Arī VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” Meliorācijas departamenta vadītājs Edgars Griķītis atzīmēja, ja nebūtu inženiertehniskās būves, tad tāda Nīcas novada vispār nebūtu. “Dabā notiek klimata izmaiņas. Uz šī pamata Eiropas Savienībā ir pieņemta plūdu riska direktīva. Plūdi nav novēršami, bet plūdu riski ir ierobežojami. Latvijā ir izstrādāta plūdu risku programma, tiek strādāts pie tās trešās redakcijas. Nīcas teritorijas pie plūdu riska, kāds ir reizi simts gados, var paiet zem ūdens apmēram trīs metru dziļumā. Tāds ir zinātnieku modelētais scenārijs,” teica E. Griķītis. 

Vineta Alekna-Bērziņa no SIA “Kurbada tilti” pastāstīja, ka Bārtas dambja atjaunošana ir viens pasākums no liela kopuma. Ir izstrādāti projekti Bārtas upes padziļināšanai, Toseles gultnes padziļināšanai, lai atvieglotu ledus izeju Liepājas ezerā un neveidotos sastrēgumi, jo tas esot viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Bārtā ceļas līmenis. 

Tūrisma uzņēmējs Turaids Šēfers norādīja, ka domes priekšsēdētāja rādītajām “dramatiskajām bildēm” absolūti neesot nekāda sakara ar Bārtas upi un dambi: “Tās ir bildes no Bārtas vecupes un Toseles.” Viņš arī vaicāja, kāpēc projektētāji tā pieķērušies kreisajam krastam, jo ir taču divi dambji. “Labo krastu atjaunoja 90. gadu beigās,” atbildēja E. Griķītis. Lielo pieejamo investīciju dēļ esot jāatjauno kreisais krasts. Otrs krasts esot nākotnes jautājums, situāciju modelēs. 

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 23. novembra numurā.

#kvards-20181123-04#