Deputāts atklāj, ka vairs negribējis kandidēt. ”Taču aktuāls kļuva jautājums – vai būs vietējā pārstāvniecība, kāds no pagastiņa? Skatos, ka no Pāvilostas gandrīz visi bijušie deputāti jau ir iekšā [sarakstā]. Tad es arī piekritu atbalstīt Latvijas zemnieku savienību,” viņš pastāsta un ar gandarījumu piezīmē, ka vēlēšanās apsteidzis gandrīz visus tobrīdējos deputātus.

Par šo pārsteigumu, ka ticis no 18. vietas uz devīto, esot jāsaka paldies Vērgalei. ”Viņi mani vienmēr atbalstījuši, un es viņus atbalstu, cik man ir spēka un zināšanu. Arī Medzē, Pāvilostā un citur mani daudzi pazīst,” saka J. Vitrups.

Analizējot, ar ko izpelnījies iedzīvotāju uzticēšanos, viņš atgādina, ka sācis darbu Vērgalē zemes reformas laikā, strādājot kā Valsts zemes dienesta zemes ierīkotājs.

”Es te katru cilvēku pazīstu, visas sētas zināju, katru stūri, robežas un kokus. Man neviens nevarēja pateikt, ka tur ir kaut kas cits.

Ar cilvēku jārunā. Ja tu runā, viņš arī saprot. Dažkārt bija jāpiekrīt, bet tagad redzu, ka tomēr vajadzēja tā, kā es teicu. Ir tādi lauki, kuriem vajadzēja būt smuki četrkantīgiem. Paņēmis to spicīti, bet tagad pats nevar apgriezt tehniku,” novērojis J. Vitrups.

Tā 2001. gadā viņu pierunājuši kandidēt pagasta deputātos. ”Ko es darīšu, ka es pazīstu visus!” viņš smejas.

Problēmas vajagot risināt vairāk ar humoru. Lai arī grūti, jāspēj runāt ar dažādiem cilvēkiem, arī tiem, kas ”nāk uz pagastu un kunkst, bet strādāt ar koku neaizdzīsi”. Tomēr vēl nesenais pārvaldnieks ar prieku secinājis, ka šādu pabalstu diņģētāju skaits samazinoties.

Tagad gan deputāta krēslā vairs nevarēs cīnīties tikai par vērgalnieku lietām? ”Tieši tā,” atbild J. Vitrups. ”Kopā mēs esam, saku – es daru tā! Tu saki, ka varbūt citādi. Savienojamies ar savām domām, savu praksi. Vērgale vienmēr bijusi sakopta, un es gribētu lai visi novada pagastiņi ir forši sakopti. Lai ir tā, ka cilvēki atbrauc un redz, cik feini. Mums te divpadsmit dzīvokļu māju ceļ, būs cilvēki, pastāvēs skola, bērnudārzs,” viņš pastāsta.

Šī nama būvniecību uzņēmās agrākais Pāvilostas novads, un J. Vitrups gribētu, lai īres dzīvokļus būvētu un remontētu arī Dienvidkurzemes novada pašvaldība.

Darbu Teritorijas attīstības komitejā viņš izvēlējies tāpēc, ka labi pārzina zemes jautājumus, servitūtu ierīkošanu. Deputāts vada Piekrastes attīstības komiteju, jo šī tēma viņa esot ļoti tuva.

Vērgales pagastā jūras piekraste vienmēr labi kopta, un tādai tai jākļūst visā jaunajā novadā. ”Tai jābūt arī pieejamai. Kādreiz, kad mērīju zemes, savilku servitūtus, tagad nezin kāpēc tie ir pazuduši.

Nopircis īpašumu, sēd un saka, ka te nevienu nelaidīs. Varbūt arī laistu, ja uzreiz nesāktos gružošana. Pietiek ar vienu, kas nomet, lai domātu, ka tādi ir visi,” atzīmē J. Vitrups.

Agrāk Vērgales skolēni tīrīja jūrmalu, un par to pagasts viņiem dāvināja ekskursiju. Kā ļoti veiksmīgu praksi viņš vērtē Latvijas Vides aizsardzības fonda finansējumu pašvaldībām piekrastes uzturēšanai.

Kā panākt tīru jūrmalu? ”Baigais darbs,” atzīst J. Vitrups, ”Par katru piekļuvi jūrai jābūt atbildīgajam. Mūsu Beltēs var tuvu piebraukt jūrai, tur dodas daudz cilvēki. Varbūt kāds domā, ko tas pārvaldnieks tur brauc tik bieži? Bet – kā ierodos, tā tur atkal nolikta maisu čupiņa. Vedīšu strādnieku? Pats ielieku bagāžniekā.”

Piekrastes attīstības līdzsvarošanas darbs komitejai vēl esot procesā. Deputāts kā labos piemērus min Bernātus un biedrību ”Ziemupīte”. Ja esam Eiropā, arī ar lietuviešiem pie jūras jāsadzīvo, atzīmē J. Vitrups, taču noteikti ”prātīgi un lēni kaut kas jādara”, lai atrisinātu nelegālā tūrisma biznesa problēmu un liktu viesu namiem reģistrēt uzņēmējdarbību un maksāt nodokļus.

Deputāts uzskata, ka jārisina jautājums par pastāvīgu policijas klātbūtni Pāvilostā, jo tā ir pārāk tālu no Aizputes un Grobiņas, lai ātri reaģētu.

Trīs jautājumi

-Vai varat pateikt precīzu Dienvidkurzemes novada jūras piekrastes garumu?

-95 kilometri…es nezinu… (Atbildēts pareizi – L. K.)

-Par ko, būdams pārvaldes vadītājs, esat dusmojies uz domes deputātiem?

– Man nepatīk, kad deputāts atturas. Tev jābūt ”jā” vai ”nē”. Darām vai nedarām! Esmu arī iepriekš novērojis, ka priekšnieks izsaka savu viedokli un pārējie skatās – jā, varētu būt tā, labi. Tad es domāju, nu johaidī, priekšniekam ir jābūt galīgi beigās. Lai citi pačubinās, lai sadarbojas.

-Balstoties ilgu gadu pieredzē ar zvērsaimniecību Plocē, vai Latvijā būtu jāaizliedz audzēt kažokzvērus?

-Man nepatīk, ka mums ar Kristapsonu (bijušais Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons – L. K.) piesēja, ka esot saņēmuši baigos līdzekļus un uztaisījuši fermu. Toreiz domājām, ka pirmo reizi tāda ūdeļu ferma, 20 darba vietas Plocē, Eiropas nauda. Beigās izrādās, noplūst notekūdeņi… Gribējām, kā labāk, iznāca, kā vienmēr. Es tomēr neatbalstu tādas lietas. Lai ūdeles audzē citur, nevis Latvijā.

Vizītkarte

Jānis Vitrups

• Dzimis 1953. gadā Plocē.
• Pabeidzis Kandavas sovhoztehnikumu, tehniķis mehāniķis.
• Studējis zemes ierīcību Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā.
• Strādājis par melioratoru Vērgales kolhozā, par zemes ierīkotāju.
• Bijis Vērgales pagasta padomes priekšsēdētājs, Pāvilostas novada domes priekšsēdētāja vietnieks un Vērgales pagasta pārvaldes vadītājs.
• Trīs meitas un dēls, seši mazbērni.