Sestdiena, 1. oktobris Lāsma, Zanda, Zandis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Jauna rosība Porānu seno kapulauku teritorijā

”Ja pastaigas laikā vai apstrādājot zemi, vai kā citādi cilvēks pamana, atrok vai paceļ kādu senlietu, to pēc tam nevajag turēt mājās bufetē vai šķūnītī, bet gan par atradumu noteikti ziņot Latvijas Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei. Vēl viena iespēja ir ziņot tuvākajam valsts akreditētajam muzejam,” sacīja vēstures entuziasts, pētnieks Uģis Urtāns, kurš bija atbraucis uz Porānu (Pūrānu) senkapiem Dienvidkurzemes novadā.

Jauna rosība Porānu seno kapulauku teritorijā
12.08.2022 06:02

liepajniekiem.lv

Turpina apzināt vērtības

Šajā apvidū šonedēļ strādāja Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes lektore Elīna Guščika un četri studenti, kuru galvenais uzdevums bija uzmērīt Porānu kapulauku un sagatavot tā plānu.

Šī ir viena no Grobiņas arheoloģiskā ansambļa vietām, kas pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados pētīta diezgan nepilnīgi. Tajā varētu būt, iespējams, vairākas seno skandināvu ugunskapu vietas.

E. Guščika atzina, ka uzdevums tiešām nav no vieglajiem, jo konkrēto zemes stūri gadu laikā piemeklējuši daudzi postījumi. Tanī skaitā Pirmā un Otrā pasaules kara laikā izraktās tranšejas u.c.

”Taču šis ir ļoti nozīmīgs vēstures piemineklis un darbs, kuru esam sākuši, varētu būtiski papildināt priekšstatus par Grobiņas un tās apkārtnes apdzīvotību aizvēsturē, 7. un 8. gadsimtā,

kad uz šīs zemes, iespējams, satikās senie kurši un skandināvi. Tas gan skaidrs, ka viņi zināja viens par otra eksistenci,” speciāliste skaidroja.

Seno kapu uzkalniņu identificēšana vispirms notiek dabā, pētot un vērojot reljefu un mēģinot atpazīt senkapu vietas. Talkā tiek ņemti arī precīzi mērinstrumenti. Ja Priediena senkapos apbedījuma vietas bija vēl samērā labi atrodamas, tad Porānu senkapos tā vairs nav.

Vēsturniece darīja zināmu, ka Grobiņa Latvijas aizvēstures izpētes kontekstā ir īpaši nozīmīga vieta, jo pilskalns ar plašu apmetni un vairāki kapulauki liecina par daudzveidīgām norisēm Rietumlatvijas teritorijā, sākot no vēlā neolīta līdz dzelzs laikmeta beigām (2900. g. p.m.ē.–1200 g. m.ē.) un kā viena no agrākajām skandināvu aizjūras apmetnes vietām pirmsvikingu periodā (550.–800. g.).

Grobiņas arheoloģiskais ansamblis ir UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā, tas pretendēja arī uz iekļaušanu UNESCO pasaules nozīmes mantojuma sarakstā.

”Pēdējo gadu laikā iegūta informācija par vairākām līdz šim nezināmām iespējamām dzelzs laikmeta arheoloģiskām vietām gan Grobiņā, gan tās tuvākajā apkārtnē. Šī informācija un tālāka izpēte varētu papildināt ainu par teritorijas apdzīvotību aizvēstures periodā, kā arī palīdzēt risināt pagaidām vēl neskaidros jautājumus, piemēram, par skandināvu un vietējo kuršu mijiedarbību šajā teritorijā dzelzs laikmetā,” pastāsta E. Gluščika.

Par to, kādas aktivitātes varētu notikt pēc senkapu uzmērīšanas, vēl nav skaidru ziņu. Plānu ir daudz, tikai nav zināms, kā varēs notikt to realizācija. Tā kā Porānu senkapi atrodas uz zemes, kas privātīpašumā, daudzas lietas vēl jāsaskaņo, taču īpašnieki esot ļoti pretimnākoši.

Palīdzi vēsturniekiem!

Arheologu darbs patiesībā nesaistās tikai un vienīgi ar kādas konkrētas vietas uzmērīšanu. Šīs nedēļas pirmajās dienās, kad pētnieki ieradās Grobiņā, apstaigātas zināmās savrupatradumu vietas, kurās, kā tapis zināms, cilvēki atraduši kaut kādas senlietas.

Tāpat runājuši ar vairākiem vietējiem iedzīvotājiem, interesējoties par arheologiem būtisku informāciju. Piemēram, par jauniem atradumiem un vēstures liecībām. Apskatīti no jauna atrasti bedrīšakmeņi un kulta vietas.

Arheoloģe neslēpa, ka priecājoties par katru it kā sīku informāciju, ar kuru padalās vietējie. Tā ka ikviens vēstures pētīšanas entuziasts var droši sazināties ar arheologiem un padalīties ar informāciju, kuru zina pats vai dzirdējis senos nostāstos.

Uģis Urtāns atgādināja – ja nu kāds atradis, uzgājis senlietu, to tiešām nevajag glabāt vai pārdot uzpircējiem:

”No Latvijas vēstures pētniecības viedokļa, praktiski jebkurš senais priekšmets palīdz izveidot kopējo vēstures ainu, kas tiek papildināta ar katru jaunu atradumu.

Kad vēsturnieki seko kādai vienai atrastajai lietai, par kuru paziņots, var atklāties citas svarīgas lietas un kopējais kāda pagātnes laika posma vai notikuma konteksts. Iespējams, ka nejauši atrasta senlieta, par kuru paziņots Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei, pētniekiem palīdzēs atrisināt kādu līdz tam neatrisinātu mīklu.”

”Šī mums ir neatsverama pieredze, dabā strādājot vietā, kas var atklāt aizvēstures liecības,” atzina topošie arheologi un pētnieki Kaspars Markus Molls (no kreisās), Kristaps Gržibovskis, Madara Smeltere un Gundega Skagale.

UZZIŅAI

Par Dienvidkurzemes novadā atrastām senlietām var ziņot Latvijas Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Kurzemes reģionālajai nodaļai (tālruņi 63321955 vai 26342068) vai kādam no tuvākajiem valsts akreditētajiem muzejiem.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz