Pāvilostā nobeigumam tuvojas 128 metrus garās zvejas ostas izbūves darbi. Kaut gan nauda saņemta tikai gada otrajā pusē un nācies strādāt saspringtos apstākļos, nu jau var teikt, ka sunim esot izdevies pārkāpt. Palikusi tikai aste, uzskata ostas pārvaldnieks Zigmunds Smirnovs. Viņš vērtē, ka 200 tūkstošu latu lielās investīcijas mazpilsētiņas apjomiem ir ļoti nozīmīgas un nākotnē atļaus strādāt cilvēciskos apstākļos.

Naudu kā parasti iedeva gada beigās

Doma par to, ka zvejas ostu nepieciešams sakārtot atbilstoši mūsdienu prasībām, virmojusi jau sen. Tomēr vienmēr pietrūcis naudas. Nodomu īstenot izdevies tikai pēc tam, kad arī mazajām ostām un to zvejniekiem kļuva pieejams finansējums no Eiropas Savienības struktūrfondiem. Taču naudu, kā tas bieži gadās, izdevies saņemt tikai gada otrajā pusē, tādēļ nācies rauties vaiga sviedros, lai līdzekļus apgūtu.

Kad projekts izpelnījās atbalstu, sarīkots konkurss būvniekiem. Pavisam pieteikušās četras firmas. Divas no Latvijas un divas no Lietuvas. Izvērtējot piedāvājumus un izcenojumus, par piemērotāko atzīta Klaipēdas firma “Lokis”, kas tulkojumā nozīmē “Lācis”. Tanī laikā lietuviešu celtnieki strādājuši Skultē, kur atradušies apakšuzņēmēja statusā firmai “Merks”. Šī iemesla dēļ nedaudz aizkavējusies arī Pāvilostas projekta uzsākšana. Otrs iemesls, kas piebremzējis darbu gaitu, bijuši rievpāļi. Tos bija paredzēts piegādāt no Vācijas. Tomēr būvmateriālu saņemšana ieilgusi, jo firmai, kas tos ražo, bijis liels pieprasījums, tādēļ klientus nācies apkalpot rindas kārtībā.

Veidos bruģa klājumu

“Neparasti siltā gada nogale, kas citiem, iespējams, nav pa prātam, mūsu ieceru piepildīšanai bija kā radīta, jo strādāšanu objektā nav vajadzējis pārtraukt nevienu brīdi,” teica Zigmunds Smirnovs. Viņš pastāstīja, ka jau zvejas ostas projekta īstenošanas gaitā radusies doma asfalta vietā piebrauktuvi kuģiem aizstāt ar bruģējumu, kas tagad ir plaši atzīts materiāls un nodrošina ne tikai labu izskatu, bet ir ērti izņemams, ja pēkšņi nepieciešams zem tā kaut ko pārbūvēt vai salabot.

Parēķinot noskaidrojies, ka bruģa izmantošana īpaši nesadārdzinās izmaksas. Klājuma veidošanu celtnieki paredzējuši uzsākt tūlīt pēc Jaungada. Lai tas varētu notikt, esot paveikta betonēšana, ielikti enkuri elektriskās apgaismes stabiem un pievienots ūdensvads.

Sadarbībā ar pašvaldību

Zigmunds Smirnovs neslēpa, ka ieceres nebūtu iespējams īstenot bez Sakas Novada domes līdzdalības. Kaut gan projekta pasūtītājs ir Pāvilostas ostas pārvalde, pašvaldība bija tā, kas nodrošināja strādāšanu, paņemot kredītu bankā. Arī projekta izstrādei nepieciešamos līdzekļus nodrošināja dome. “Tādējādi mūsu pilsētiņā ir tapusi ne tikai kapitāla, bet arī prestiža būve,” rezumēja Zigmunds Smirnovs. Laikā, kad daudzviet spriež par piekrastes zvejas izputēšanu un gļēvi padodas liktenim, pāvilostnieki uzskata, ka tā nekad nenotikšot, ka šis arods pavisam izputēs.

“Citur piekrastē arī apstākļi nav tik izdevīgi. Laivas pēc katras iziešanas jūrā daudzviet nākas vilkt krastā pāri kāpām. Tas ir gan nogurdinoši, gan sarežģīti,” sprieda mans sarunas biedrs. “Taču grēks būtu neizmantot ostu, kas mums ir pašas dabas dota.” Kas nekaitēs pāvilostniekiem, piebrauks krastam, pietauvosies, izkraus mantu un dosies mājās. Zigmunds Smirnovs, kas savā amatā nostrādājis daudzus gadus, tikai vienreiz piedzīvojis gadījumu, kad kuģiem ledus sastrēgumu dēļ bijusi apgrūtināta ienākšana ostā. Kuģojamības dēļ Pāvilostas osta ziemā esot pat ērtāka par citām Kurzemes piekrastes ostām.

Likvidē arī vētras postījumus

 Līdz ar zvejas ostas izbūves projektu Pāvilostā patlaban notiek arī Sakas upes grīvas attīrīšana no aizpērnā gada janvāra niknās vētras sanesumiem. Arī to veic par Eiropas Savienības līdzekļiem, kas no tā dēvētās Sadraudzības fonda piešķirti dabas stihijas seku likvidēšanai. “Naudu iedalīja ne tikai lauksaimniekiem, mežiniekiem un pilsētniekiem, bet arī mums – ostiniekiem,” sacīja Zigmunds Smirnovs. Un iznācis lieliski, jo līdzekļus apgūt pieteicies tas pats “Lokis”, kura vīri jau strādā Pāvilostā. Visas citas firmas aizbildinājušās ar piemērotas tehniku trūkumu. To rīcībā neesot tādu peldošo celtņu, kas var iepeldēt Sakas grīvā.

Pērn pāvilostniekiem padziļināšanu veicis pat Krievzemes  uzņēmums “Petrotrans”, kas strādātājus atgādājis no Sanktpēterburgas, bet šogad viņi atteikušies ierasties, jo siltās ziemas dēļ pašiem pietiekot darba savās ostās un hidrobūvēs. Taču arī “Lokis” godam tiekot galā ar uzdevumu, jo firmas rīcībā ir greifers, proti, satvērējierīce, kas spēj satvert un izcelt no dzelmes prāvus akmeņus, ko viļņi, vētrai trakojot, aizvēluši kuģiem ceļā. Zigmunds Smirnovs teica, ka arī padziļināšanas darbu apjoms šoreiz bijis neliels, tādēļ jāpriecājas, ka lietas izdevies tik veiksmīgi apvienot un atrisināt.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Zvejas osta stiepsies gar upes labo krastu 128 metru garumā.

Pāvilostnieki brauc pat skatīties, kā greifers izceļ no ostas gultnes prāvus akmeņus.