Lai sekotu zivju migrācijai un uzraudzītu to krājumus, aptuveni divreiz mēnesī piekrastes zonā tiek veikta pētnieciskā zveja. Tā notiek Engurē, Salacgrīvā un Liepājā, kur atrodas Latvijas Zivju resursu aģentūras kontroles punkti, kā arī Papē, Kolkā un citur, kur šādu punktu nav. Mūspusē ar pētniecisko zveju nodarbojas Zvejnieku federācijas priekšsēdētājs un zivju speciālists Ēvalds Urtāns. Kādā rītausmā kopā ar viņu un Agri Bokumu jūrā devās arī redakcija.

Roņi jāatvaira ar airiem

Jūra bija rāma un vēlīga. Lēca saule. Horizonts tinās vieglas miglas vālos. Pūta lēns krasta vējš. Viļņus tikpat kā neredzēja, tādēļ Ēvalda vadītā motorlaiva slīdēja pa ūdens virsu bez zvalstīšanās.

Kamēr nonācām vietā, kur iepriekšējā vakarā izlikti pētnieciskie tīkli, stūresvīrs paguva pastāstīt par piedzīvojumiem ar roņiem. Barības meklējumos tie nopeldot lielus gabalus no Igaunijas salām un manīti ne tikai Pāvilostas apkārtnē, bet arī pie Liepājas, Jūrmalciemā un pat Papē. “Brīžiem šie dzīvnieki ir tik uzmācīgi, ka cenšas patukšot tīklu saturu zvejnieka klātbūtnē,” sacīja Ēvalds. Tad nekas cits neatliekot, kā ņemt palīgā airi.

Pētnieciskajai zvejai tiekot izmantoti tīkli ar dažādu acu lielumu. Gan ieliekot, gan izņemot tīklus, rūpīgi tiek mērīta ūdens temperatūra un sāļuma līmenis. Turklāt katru savaņģoto zivtiņu reģistrē žurnālā, izmēra un nosver. Dati nonāk Zivju resursu aģentūrā, kur ar tiem nodarbojas zinātnieki. “Šādi zivju pētījumi Baltijas jūrā gar Latvijas piekrasti notiek jau piecpadsmit gadu,” paskaidroja Ēvalds, kurš savulaik vairāk nekā 20 gadu nostrādājis pētniecībā.

Flora dažādojas

Šajos gados situācija jūrā jūtami izmainījusies. Parādījušās zivis, kādu agrāk nebija, piemēram, jūras bullīši. Pirmais no tiem notverts tikai 2004.gada aprīļa beigās, bet tagad suga ļoti savairojusies un zivis iespējams redzēt arī lomos. Līdzīga situācija izveidojusies ar lapreņģēm. Ēvalds domā, ka trekno zivju vairošanos nodrošinājuši labvēlīgie nārsta apstākļi Nemunas deltā un Kuršu līcī Lietuvā.

Par to, ka zivju jūrā netrūkst, pārliecinājāmies, izceļot pētniecības tīklus. Pat daudz pieredzējušais zivju speciālists atzina, ka loms ir labs. Tīklos bija sapinušās ne tikai butes un akmeņplekstes, bet arī sīgas, mencas, tā dēvētās vēja zivis, kā arī kāds asaris, rauda, dažas reņģītes un brētliņas, nigliņš un pat neliels taimiņš. Pavisam šoreiz izdevies savaņģot 14 dažādu zivju sugu pārstāvjus.

Citās reizēs esot gadījies noķert pat pa kādam Ķīnas krabim. Arī tie parādījušies samērā nesen, taču tīklos sastopami arvien biežāk.

“Apkopojot datus, kas iegūti pētnieciskās zvejas gaitā, zinātniekiem izdodas prognozēt, kādas būs zvejošanas iespējas nākotnē. Piemēram, mēs varējām pārliecinājāties, ka jūrā netrūkst jauno mencu. Tas nozīmē, ka šo zivju krājumi nebūt nav izsmelti,” stāstīja Ēvalds. Tas ļaujot cerēt, ka zvejniekiem nebūs jaunu zvejas ierobežojumu, izņemot tos, ko regulās jau paredzējusi Eiropas Savienība, nosakot mencu limitus.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Ēvalds Urtāns (no labās) un viņa palīgs Agris Bokums veic pētniecisko zveju. Šoreiz lomā, kas gūts aiz Liepājas ostas vārtiem, bija ne tikai akmeņplekstes un butes, bet arī ducis citu zivju sugu pārstāvju.