Aizvakar prāva studentu grupa, kas Liepājas Universitātē apgūst vides pārvaldes lietas, ar Jūras kontroles sektora kuteri “Ekologs” devās izbraucienā pa jūru un ostas akvtoriju. Sektora vadītājs Ainars Priediens topošos vides sargus iepazīstināja ar daudzajiem samezglojumiem, ko ikdienā joprojām nākas šķetināt inspektoriem, lai pasargātu vidi no piesārņotājiem, bet zivju krājumus no to izlaupītājiem.

Problēmu ir ļoti daudz, un to nav kļuvis mazāk, gadā piekrastē un Liepājas ostā atgadās līdz pat 25 dažādiem negadījumiem, kas saistīti ar vides piesārņošanu, – tāds bija atzinums, un tas nozīmē tikai to, ka jūras piekrastes vide joprojām ir apdraudēta, tādēļ jaunajiem speciālistiem darāmā tik drīz nepietrūks un savas zināšana viņi varēs likt lietā.

Sagatavo vides pārvaldes speciālistus

Universitātes pasniedzēja Ilze Grospiņa, kas pavadīja studentu grupu, pastāstīja redakcijai, ka vides pārvaldes specialitātes 1.kursa studenti jau praktizējušies Jūras kontroles sektorā. Tas noticis pavasarī, kad viņi apmeklēja ostas attīrīšanas iekārtas un citus krastā izvietotos objektus. Tāpēc šis pārgājiens jūrā esot uzskatāms par tādu kā prakses noslēgumu, kura gaitā viņi vēloties redzēt, kādas ir “Ekologa” funkcijas, kā kuteris nodrošina piekrastes uzraudzību un ar kādiem paņēmieniem tiek meklēti maluzvejnieku tīkli, kas ne tik reti tiek noslēpti zem ūdens virsmas.

Daudziem jauniešiem šis esot arī neparasts piedzīvojums, jo jūrā viņi izbraucot pirmoreiz mūžā, tāpēc ka kursā mācoties ne tikai studenti no Liepājas un mūsu novada, bet arī no Kuldīgas, Kandavas, Ogres un citām Latvijas pilsētām un rajoniem. Pēc  četriem studiju gadiem, kad būs uzrakstīts zinātniskais darbs un saņemts bakalaura grāds, jaunos speciālistus gaidot darbs dažādās institūcijās, kas nodarbojas ar dabas aizsardzību, ar ūdens attīrīšanu un atkritumu apsaimniekošanu. Arī mežsaimniecības un cita novirziena lielos uzņēmumos un pagastu pašvaldībās viņiem atradīšoties darbs, jo augstākā mācību iestāde sagatavo plaša profila lietpratējus.

Piesārņotas vietas saņemtas mantojumā

Pievēršot studentu uzmanību Liepājas ostā strādājošajām stividorkompānijām un to darbības specifikai, Jūras kontroles sektora  vadītājs uzsvēra, ka gandrīz visu kravu pieņemšanas un apstrādes infrastruktūru ir nācies radīt pilnīgi no jauna. Jaunajiem cilvēkiem  jāzina, ka īsi pirms Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas ostā netrūka nedz nogrimušu kara kuģu, nedz zemūdeņu, jo šeit atradās  liela jūras kara flotes bāze, kuras vadītājiem īpaši nerūpēja, kas paliek aiz viņiem. Visvairāk tajos gados ir cietis Karostas kanāls, kurš joprojām nav iztīrīts no piesārņojuma. Dzelmē guļ ne tikai kaitīgi nogulsnējumi, tur atrodami pat spridzekļi un šāviņi. Lai kanāla grunts  duļķes varētu savākt un apglabāt, tā galā ir uzcelta rievotā siena, kas veido noslēgtu baseinu. Tomēr kanāla attīrīšana vēl nav sākusies. Tās veikšanai ir vajadzīgs ļoti daudz naudas, jo runa ir par liela apjoma attīrīšanas darbiem.

A.Priediens teica, ka šajā ostas rajonā darbojas vairāki uzņēmumi, kas nodarbojas ar šķidro kravu pārkraušanu, un tāpēc  arī mūsdienās šad un tad notiek ūdens piesārņošana, tomēr lielas katastrofas neesot pieredzētas. Viens no nepatīkamākajiem gadījumiem bija pirms vairākiem gadiem, kad kuģis ietriecās Kalpaka dzelzs tiltā, sabojājot to. Tagad sākusies tilta rekonstrukcija, kas diemžēl risinās gausi. Studenti varēja apskatīt gan tilta rekonstrukcijas norisi, gan redzēt lūžņu kaudzi, kas palikusi pāri no tās tilta daļas, kurā ietriecās kuģis. “Labi, ka avārija toreiz neizraisīja lielu vides piesārņojumu,” teica A.Priediens. Līdzīgas norises vērojamas arī piekrastē un Pāvilostas ostā, kur lielākas raizes vides sargiem sagādā zvejas un sauskravu kuģi. Jūras tīrību apdraud arī Būtiņģes naftas pārkraušanas terminālis, kas darbojas netālu no Latvijas robežas. Kad tur notiek naftas produktu noplūde jūrā, ir apdraudēta ne tikai Nida un Pape Rucavas rajonā, bet arī citi pagasti, kas robežojas ar jūru, un baltām smiltīm klātais Liepājas liedags.

Ja atrod vainīgo, sods ir bargs

Arī pavisam nesen jūrā iepretim Pāvilostai tika pamanīts naftas izplūdums. “Taču, lai noteiktu vainīgo, mūsu inspektoriem un laborantiem ir jāpaveic liels darbs,” teica A.Priediens. Noplūdes vietā  un no aizdomās turētajiem kuģiem paņemtie degvielas paraugi tiekot nogādāti Rīgā laboratorijā, kur notiek to salīdzināšana. “Ja analīzes apstiprina paraugu identitāti, vainīgais saņem bargu sodu. Viņam ir jākompensē arī zaudējumi par dabai nodarītajām pārestībām. Naudas summas, kas jāmaksā, lai atlīdzinātu videi nodarīto postu,  nereti sasniedz vairākus tūkstošus latu. Par vienu kilogramu naftas, kas nokļuvusi jūrā, jāmaksā 90 latu,” teica kontroles sektora vadītājs. 

Studenti bija dzirdējuši par jūrā nogrimušajiem kuģiem. Viņi uzdeva jautājumu, cik tādu īsti ir un kur tie atrodas. Atbildot uz to, A.Priediens pastāstīja, ka nogrimuši kuģi atrodas vairākās vietās, taču liela vraku kapsēta joprojām atrodas jūrā iepretim Papei, kur padomju gados atradās Varšavas līguma valstu kara lidmašīnu bombardēšanas un raķešu izmēģināšanas poligons. Kuģu vraki tur  tika izmantoti kā mērķi un vēl tagad tie atrodas un dēd jūras dzelmē, kur bojā un piesārņo ne tikai apkārtējo vidi, bet arī kuģošana šajā teritorijā praktiski neesot iespējama. To apstiprināja arī “Ekologa” ilggadējais kapteinis Ivans Kozlovs, kurš arī, lai nerastos nepatīkami  starpgadījumi, mēdzot apbraukt bīstamo vietu.

Kontrolieriem ir palīgi

Stāstot par nelikumīgo zveju, A.Priediens atzina, ka pēdējos gados šis pārkāpuma veids samazinoties. Tas notiekot tāpēc, ka sodi ir smagi. Bet Eiropas Savienībā izplatītie paziņojumi par to, ka Baltijas jūras austrumu piekrastē zvejnieki neuzrāda patiesos mencu lomus, kas nozvejoti jūrā, galvenokārt esot “Polijas nopelns”.

Un tomēr nevarot teikt, ka maluzvejniecība jūrā ir pilnībā  izskausta. Piekrastē šad un tad izdodas atrast paslepus iegremdētus tīklus, kuru īpašniekus notvert ir grūti, bet viņi paši pie vides sargiem  neatnāk un nepiesakās. Reizumis gadās, ka noteikto kārtību pārkāpj arī rūpnieciskie zvejnieki, kas neievēro tīklu marķēšanas noteikumus vai arī, cenšoties iegūt prāvākus lomus, savieno vienā vairākus linumus. Tomēr viņiem jārēķinās, ka agri vai vēlu tāda rīcība tiks atklāta un zvejasrīki tad var tikt konfiscēti. Jūras kontroles sektora darbiniekiem nav jādarbojas vieniem, izsekot maluzvejniekus viņiem  palīdz arī Jūras spēku vīri, kā arī kolēģi no Iekšējo ūdeņu kontroles sektora.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Uz “Ekologa” klāja Ainars Priediens iepazīstina studentus ar vides aizsardzības problēmām jūras piekrastē.

Ir sākusies Karostas tilta atjaunošana.