Reizē ar Senās uguns nakti, kad visur jūras krastā iedegas ugunskuri, kas simbolizē jūrniekiem un zvejniekiem, ka viņus gaida mājās, Jūrmalciemā vārtus vēra atjaunotā Tīklu māja – īpašums “Piestātne”. Pagājušā gadsimta 60. gados zvejnieku vajadzībām būvētais šķūnis sācis jaunu dzīves posmu. Vajadzīgi tikai ieinteresēti cilvēki, kas vēlas šeit darboties.

Tīklu māja ir Nīcas novada pašvaldības īpašums. Tās atjaunošana izmaksāja 218 417,24 eiro, no kuriem vairāk nekā 180 tūkstoši eiro ir Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda projekta finansējums. Nīcas novada domes priekšsēdētājs Agris Petermanis atklāšanā pastāstīja: “Sākums šai mājai ir Jūrmalciema zvejnieku samestās pajas, lai īpašums paliktu viņu rīcībā. Nīcas pašvaldība ēku ierakstīja zemesgrāmatā un meklēja naudu, lai to sakārtotu. Šobrīd tas ir paveikts,” teica priekšsēdētājs. 

Simbolisko lentīti kopā ar A. Petermani pārgrieza sirmais zvejnieks Jānis Jūrmalis, kuru Attīstības nodaļas vadītāja Vita Liepiņa nodēvēja par veco jūras vilku. “Vai pirms gadiem trīsdesmit kāds varēja iedomāties, kā reiz izskatīsies mūsu darba telpa? Lai pie tās tiktu, bija vajadzīga nauda,” atminējās zvejnieks. 

Ēkas otrajā stāvā pašlaik skatāms Jūrmalciema jeb Virgas valguma vraka fragments – daļa burinieka, kas izskalota 2011. gadā. Var iepazīt dažus senus zvejas rīkus. Vienā telpā ir 17 dzimtu īpašuma zīmes. “Tās ir dzimtas, kuru pēcteči vēl šodien Jūrmalciemā dzīvo. Viena zīme ir tukša. Tā ir tam, kas savas saknes atradīs šeit un pārcelsies uz dzīvi Jūrmalciemā,” norādīja A. Petermanis. Pirmajā stāvā Ulda Brieža fotogrāfijās fiksēta Jūrmalciema agrākā ainava. Te redzams, kā jūrā gāja un krastā dzīvoja 60. un 70. gados.

J. Jūrmaļa meita Indra Štāle atceras kādreizējo tīklu māju: “Te notika visa dzīve. Bija laivas, tīkli, tos lāpīja. Mamma lasīja zivis, tētim bija kuteris. Bērnībā jau viss izskatās labi, taču te bija auksts un slapjš. Augšā dzīvoja medmāsas, ja vajadzēja iešpricēt, braucām šurp.”

“Šī māja ir un paliek zvejniekam un Jūrmalciema iedzīvotājam,” uzsvēra V. Liepiņa. “Mainījies vien tas, ka ēkai jābūt pieejamai sabiedrībai. Ceru, ka mēs te tiksimies vismaz četras reizes gadā, kad visi vārti būs atvērti un svinēsim svētkus. Rūpēsimies par to, lai zvejnieku tradīcijas turpinātos, lai mēs izprastu jūras bagātību.” Pašlaik esot paveikts pirmais etaps, lai zvejnieki varētu sākt darboties, dažādot savu saimniecisko darbību. Paredzēts veidot ekspozīcijas, rīkot meistarklases.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 4.septembra numurā.

#kvards-20190904-04#

22Skatīt galeriju