Šonedēļ kādas mājas pagalmā Jūrmalciemā piekrastes zvejnieks Uldis Ķergalvis starp divām ābelēm nostieptā auklā kaltēšanai karināja izķidātas mencas. Dārzā tās karāšoties nedēļu līdz divas un tad būšot lietojamas. Tas esot sens veids, kā pagatavot iecienītas uzkodas pie alus, paskaidroja jūrmalciemnieks.

Mencu zvejai licences U. Ķergalvim neesot. Noteikumos esot teikts, ka to varot iegādāties tikai komerczvejnieki, tādēļ, lai tiktu pie kārotajām zivīm, piekrastniekam nācies braukt uz Pētertirgu Liepājā. Tāda ačgārna kārtība, ka zvejniekam zivis jāpērk veikalā, esot ieviesta kopš iestāšanās Eiropas Savienībā. Taču, ja negribot aizmirst senču tradīcijas un viņu lietotos gardumus, nākoties tai pakļauties.

Nekādu īpašo mencu kaltēšanas recepti U. Ķergalvis nezinot, pirms šīs procedūras zivis tikai tiekot krietni apsālītas. Etiķī mērcēt mencas neesot vajadzības, jo agrā pavasarī kukaiņi vēl nelido.

“Mencu kaltēšana vējā, cik vien atminos, bija pirmais darbs, kam pavasarī pievērsās jūrmalciemnieki,” pastāstīja piekrastes zvejas veterāns Jānis Jūrmalis. Viņi zivis mēdza iekarināt aukliņā, un vējš tās griezis kā vilciņus ap savu asi, apžāvējot zivis vienmērīgi no visām pusēm. Un nevajagot domāt, ka tikai pie alus kaltējums lietots. “Tad jau Jūrmalciemā nepietiktu alus, ja visas sievas to kādudien sāktu dzert. Zivis izmantoja, lai liktu arī uz sviestmaizītēm un ēstu ar kartupeļiem,” viņš teica.

Arī J. Jūrmalis pauda neapmierinātību, ka pašpatēriņam zvejniekam mencas vaņģot aizliegts, bet, ja kāda zivs tomēr nejauši iemaldījusies tīklos, tad tā pat beigta jāmet jūrā atpakaļ. Tomēr makšķerniekiem esot atļauts katram izvilkt piecas mencas. Kad viņš par šo aplamo prasību izteicies zvejnieku sanāksmē, pašvaldības vadītājs viņam ieteicis papildus iegādāties makšķernieka licenci un likt to lietā, kad būs iebraucis jūrā. Taču gudrais vīrs licenci pirkt netaisoties, bet mencas tomēr makšķerēšot, jo izlasījis noteikumos, ka copmanim, kas ir jaunāks par 16 gadiem un vecāks par 65 gadiem, atļauja nav jāpērk. Tomēr savu apņemšanos piepildīt jūrmalciemniekam šopavasar neesot izdevies. “Vispirms man saplīsa traktors. Nebija, ar ko laivu jūrā ievilkt. Kamēr to laboju, noplīsu pats. Kaut kādu vīrusu biju saķēris. Tagad esmu atkal uz kātiem, bet labākais zvejas laiks ir pagājis,” viņš paskaidroja. Nu jāgaida, kad tas atkal pienāks.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Uldis Ķergalvis dārzā starp ābelēm kaltē mencas.