Pavasarim un siltākam laikam iestājoties, beidzot sarosījušies arī Jūrmalciema piekrastes zvejnieki. Vēji, kas neļāva doties stintu zvejā, nule pierimuši. Tādēļ kuģīši un lielās airu laivas no liedaga jau svētdien ievilktas jūrā. Baltajās smiltīs palikušas tikai dziļas, ķīļu iespiestas un grāvjiem līdzīgas vagas, ko viļņi vēl nav paguvuši izlīdzināt. Kā zināja sacīt piekrastes zvejnieks Gatis Ķergalvis, vakarrīt jūrā devušās gandrīz visas zvejnieku komandas, taču lomi izrādījušies ļoti pieticīgi.

Tādēļ kuģīši atgriezušies pie muliņa, vienīgi Arvja Ziemeļa vadītā “Banga” vēl atrodoties jūrā un esot devusies Liepājas virzienā. Zvejnieks, kurš pats jūrā dodoties ar zaļu laivu un cenšoties turēties tuvāk piekrastei, pastāstīja, ka pērn ap šo laiku jau celti diezgan brangi reņģu lomi. Taču šajā pavasarī, kaut gan ūdens nav nemaz tik auksts, zivis nez kur esot aizkavējušās. Viņš sprieda, ka agri vai vēlu tām tomēr būtu jāparādās piekrastē. Lieta tāda, ka patlaban laika apstākļi ir piemēroti zvejai, bet neviens nespēj pareģot, ko atnesīs maijs. Pagājušajā gadā, piemēram, maijā pūtuši šerpi vēji un par selgu bijis jāaizmirst.

Zvejniecības veterāns Jānis Jūrmalis, kurš ilgus gadus nostrādājis par brigadieri, gan sprieda, ka reņģu nārstam vēl esot nedaudz par agru. Kaut gan atcerējās, ka pirms daudziem gadiem 10.aprīlī viņa vadītie zvejnieki krastā atgriezušies ar 10 tonnu lielu lomu. Arī šopavasar omulīgais vīrs jau izgājis jūriņā. Ar savu simts metrus garo tīklu, kuram lielas acis, viņš gan esot varējis cerēt uz reņģītēm, bet dažas mencas un butes linumā tomēr bijušas iepinušās. Doršām esot saudzējamais laiks, tādēļ tās tikušas palaistas jūrā atpakaļ, taču plekstes gan nonākušas uz pannas. Prieks jau esot ne tik daudz par to sacepumu, cik par iespēju, cīnoties ar viļņiem, izvingrināt rokas un uzdziedāt kādu jūrnieka dziesmu. Šis pavasaris Jūrmalciema zvejas veterānam atnācis ar vēl vienu patīkamu notikumu, jo pirms četrām dienām viņš kļuvis par vecvectētiņu. Mazmazdēls esot dūšīgs un sprigans. Tas bijis arī kā liela dāvana Jūrmaļu Jāņa meitai Indrai, jo puika piedzimis tieši tajā dienā, kad kārts vecmāmiņas šūpulis. Tas viss mudina domāt un cerēt, ka ar zvejošanu Jūrmalciemā nākotnē, iespējams, nemaz tik bēdīgi neies. Un zvejniekiem daudz kas vēl priekšā.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Atgriezies krastā, Gatis Ķergalvis pārbauda savu zvejas inventāru, lai nākamreiz, kad atkal došoties selgā, viss būtu pie rokas.