“Labi, ka mazdēla nebija iekšā, bija kaut kur aizdauzījies. Kārtīgi vajag kliegt, lai viņu uzmodinātu,” trīs nedēļas pēc ugunsgrēka Tadaiķu pagasta “Ģilžos” spriež Irēna Šilinska. Pašvaldības ugunsdzēsēji nelaimes vietā ieradušies vēl pēc valstiniekiem, lai arī Durbes depo atrodas uz pusi tuvāk. Tomēr viņiem neko nevar pārmest, jo runa ir par kadru trūkumu.

Ceturtdien “Ģilžos” pa skursteni izkūpējuši balti dūmi, taču nekas nav liecinājis, ka būtu sācis degt. Nelaime notikusi tikai sestdienas rītā. Pulksten sešos pārbraucot mājās, Irēna un Aivars Šilinski ieraudzījuši, ka māja gruzd. Liesmu vēl nemaz neesot bijis. Tā kā mazdēla mašīnu pie mājas neredzēja, uzreiz bijis skaidrs, ka viņa iekšā nav. Vēlāk runājuši – ja Jānis būtu bijis mājās, varbūt būtu varējis ēku izglābt. Taču sapratuši, ka tad bēdas būtu vēl lielākas – suns no tvana virtuvē jau bija miris.

Aivars zvanījis uz 112, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta brigāde no Priekules ieradusies vēl pirms pašvaldības ugunsdzēsējiem. No “Ģilžiem” līdz Durbei ir astoņi kilometri, Priekule atrodas 17 kilometru attālumā. Bet māja vairāk nekā simt gadu veca, pakota ar skaidām un spaļiem, “deg kā ārprāts”.

Durbenieki kavējušies, jo depo neviena nav bijis, šoferis skrējis no mājām, noskaidrojis A. Šilinskis. Maijā pārdesmit metru no Durbes ugunsdzēsēju depo nodegusi skolotājas Žannas Kļavas māja. Arī toreiz nevienam nebija dežūras.

“Tā ir likumsakarība – nelaime notiek, kad uz vietas neviena nav,” nopūšas Durbes ugunsdzēsējs Varis Štrehers. Pašlaik pašvaldībā palikuši tikai divi šoferi. Lai varētu nodrošināt nepārtrauktas dežūras, vajadzētu četrus.

Dabūt vēl kādu brīvprātīgo ugunsdzēsēju esot grūti, jo alga nav liela. Cilvēki, ar kuriem runāts, sākumā bijuši ar mieru, līdz uzzinājuši, cik saņems par darbu. “Cik pašvaldība var, tik dara. Valsts palīdzību nesniedz. Valdība pasaka: tā nav viņas problēma,” neizpratnē ir V. Štrehers.

Pašreizējā situācijā vajadzētu nevis palielināt ugunsdzēsēju skaitu, bet risināt apdrošināšanas jautājumu, jo darbs tomēr saistās ar risku, uzskata Durbes Novada domes priekšsēdētājs Andrejs Radzevičs. Otra problēma esot tehniskais nodrošinājums.

Ugunsdzēsēju rīcībā ir divas 70. gados ražotas automašīnas. “Motormuzejs jau berzē rokas, ka tādas varētu uzdāvināt,” ironizē V. Štrehers. Benzīna sūkni nākoties mainīt regulāri. Lai arī nav dārgi – aptuveni 15 latu –, šādi izdevumi esot ik pēc trim vai četriem mēnešiem.

“Kurzemes Vārds” 

Andra Gertsona foto

“Vakar viens vīrietis atveda divus ruļļus akmensvates. Taisījis remontu, palicis pāri,” Irēna Šilinska spriež, ka cilvēki ir dažādi. Pagaidām viņa un vīrs Aivars dzīvojot meitas dzīvoklī blakus mājā, jo viņa pati mīt Lieģos. Taču mājoklis atrodas otrajā stāvā. “Man kājas švakas, vēnas operētas, sirds arī švaka,” Irēna atklāj.

Kļavu ģimenes māja atrodas pārdesmit metru no Durbes ugunsdzēsēju depo, taču no nelaimes tas nepasargāja.