Svētdiena, 19. maijs Sibilla, Teika, Lita
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Kalētu “erasmuspolu” spēlēs astoņās zemēs

Kalētu “erasmuspolu” spēlēs astoņās zemēs
Foto: Ģirts Gertsons
23.11.2016 07:09

"Kurzemes Vārds"

Itāļu un horvātu bērni jau atgriezušies savās mājās tāpat kā septiņu svešzemju skolotāji. Kalētos paliekošais: iegūtās prasmes, zināšanas, draudzība, atvērtība, saliedētība, pašapziņa – secina vietējās pamatskolas skolotāja Laura Lazdupa un skolas direktore Inese Kuduma.

Novembra otrajā nedēļā Kalētu skola, kurā mācās 85 bērni, uzņēma 40 viesus no ārzemēm: 14 skolēnus no Itālijas un Horvātijas un 26 skolotājus no Horvātijas, Francijas, Itālijas, Portugāles, Spānijas, Polijas, Ziemeļīrijas (Lielbritānija; no Ziemeļīrijas piedalās divas skolas, jo viena katoļu, otra luterāņu). Tie visi, ieskaitot saimniekus kalētniekus, ir programmas “Erasmus+” projekta ” Numeracy@English” dalībnieki. Kalētu pamatskolas pieredzē tas ir pirmais “Erasmus+” projekts, tāpēc arī uzņemt šādus ciemiņus nācās pirmoreiz.

L. Lazdupa atceras itāļu un horvātu bērnu emocijas pēc pirmajām dienām Kalētu ģimenēs. Sākumā dažs esot raudājis, prasījies uz mājām, brīžiem ģimenēs bijis grūti vienoties, vai latviešu mājās gatavotās brokastis un vakariņas ir ēdamas, bet kā lieliem, tā maziem ārzemniekiem bijis pārsteigums par uzkritušo sniegu un par to, ka tas neapstādina dzīvi Latvijā. Toties pirms braukšanas mājās pat asaras birušas par šķiršanos no jaunajiem draugiem.

No visām deviņām astoņu valstu skolām Kalētu pamatskola ir pati mazākā. I. Kuduma uzsver – lai skola varētu tādā projektā iekļauties, ir vajadzīgs cilvēks, kurš spēj to koordinēt, un ne vienmēr un ne visur tāds ir.

“Viss ir ļoti atkarīgs no cilvēkiem, no personīgajiem kontaktiem, no tā cilvēka, kurš gatavs projektu virzīt, no viņa uzņēmības, darbaspējām, prasmes kontaktēties ar citu valstu pedagogiem, arī ar savējiem, veidot komandu katrā skolā atsevišķi un projekta komandu,” stāsta direktore. Viņa neslēpj, ka lielākoties Kalētu skolā strādājošie skolotāji ir mācījušies vācu valodu, tikai jaunākie pedagogi jūtas brīvāk, runājot angliski. “Mans mērķis, kāpēc mēs iesaistījāmies, bija, lai skolotāji novērtē, ko mēs paši protam un spējam, ka neesam sliktāki par citiem. Tas nekas, ka mums nav tās angļu valodas prasmes. To varēja redzēt, ka skolotājiem pašapziņa ceļas. Viņi bija priecīgi, ka citi novērtē viņu darbu. Skolotājiem tā ir arī iespēja aizbraukt uz citām zemēm. Katram, kurš iesaistās projektā, viens brauciens sanāk. Bet, manuprāt, lielākie ieguvēji ir bērni. Viņu dēļ tas arī bija jādara. Lai skolēni saprastu, ka pasaule ir atvērta, ka, zinot valodas, ļoti plaši ceļi atveras gan izglītības, gan darba jomā. Un attīstās arī komunikācijas prasme, jo ir bērni, kas labi mācās, bet viņu prasme komunicēt nav tik laba. Audzēkņiem jāsaprot, ka no pašiem būs atkarīgs, kā dzīve veidosies tālāk. Un arī vecāki to novērtē. Ieguvums ir ļoti liels,” uzskata I. Kuduma.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 23.novembra numurā.

#kvards-20161123-04#

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz