Sagaidot Jāņu dienu, Kalētu pagastā ik gadu risinās pašvaldības organizēts konkurss “Skaista mana tēva sēta”, kura uzvarētājus sumina Līgo vakarā Priediena parkā pie svētku ugunskura, skanot līgodziesmām. Tā kā tradīcija ir noturīga, viensētas, daudzdzīvokļu mājas un to pagalmi, kā arī iestāžu un uzņēmumu apkārtne kļūst aizvien sakoptāka un daiļāka. Mēs dzīvojam skaistā pagastā, pamatoti lepojas kalētnieki.

Naska kā irbīte

Šoreiz redakcijai bija iespēja uz pāris stundām pievienoties konkursa “Skaista mana tēva sēta” vērtēšanas komisijai, kas deputātes Ivetas Tuskenas vadībā apbraukāja pagastu, lai iepazītos ar gandrīz simts piemājas un zemnieku saimniecībām, kā arī daudzdzīvokļu mājām un iestāžu apkārtni.

Vispirms iegriezāmies Gundegu pagalmā, kur kopā ar Māru un Juri Dabariem par daiļumu gādā saimnieces māmuļa Ilga Bērziņa. Lai gan kundze jau atskatījusies uz aizvadītajiem 80 mūža gadiem, sastapām viņu darbojamies dārzā.

Gluži kā irbīte tekot pa priekšu vērtētājiem, viņa izrādīja zālienā iekārtotās atpūtas vietas, lielos laukakmeņus, pirtiņu, kā arī pirms gadiem 15 iestādīto krūmrozi, kas, greznojot mājas dienvidu sienu, uzziedējusi vairāk nekā tūkstoš košsarkaniem ziediem. Rododendri. Stīgojošā hortenzija. Citi krāšņumi. Nudien miniatūrs botāniskais dārzs.

Kādreiz I.Bērziņa dzīvojusi Vaiņodē, kur aprūpēts vēl vairāk puķu. “Latvietis jau nespēj dzīvot bez ziediem. Tie mums vajadzīgi gluži tāpat kā maize,” viņa secina.

Ieceru ir vairāk par paveikto

Jaunas puķudobes savas mājas ceļa galā šovasar ierīkojis arī Juris Rižkovs, kurš uzsvēra, ka iecerētā ir daudzreiz vairāk nekā tā, ko līdz šim izdevies paveikt. Viņš iegaumējis, ka konkursa nolikumā akcents likts uz jaunradi. Kad Atmodas gados te sācis saimniekot, mežaudzes malā bijis vien klajš lauks. 15 gados uzcelta gan dzīvojamā ēka, gan garāža un klēts, iestādīts plašs augļu dārzs.

Paņēmis smagu veseri, saimnieks pagalmā steidzās pabeigt dekoratīvu veidojumu. Tā darināšanā viņš asprātīgi izmantojis nolietotus ratu riteņus un nokaltuša, neparasti žuburota koka stumbru. No tā galotnes lejup vijas traukā iestādīts vīteņaugs. Vēl jāuzliek dekoram jumtiņš, un tad to varēšot uzskatīt par pabeigtu.

Bet Lazdeniekos, kas atrodas aiz zilām rudzupuķēm piekaisīta kviešu lauka, dzīvo Lohansku ģimene, kurā aug trīs atvases. Lai bērniem būtu vieta, kur pavadīt brīvo laiku un vingrināties sporta veidos, blakus tehnikas stāvlaukumam šopavasar izveidots sacensību laukums.

Saimniece Iveta kopā ar vīru uzsākusi pagalma pārkārtošanu, jo gribas, lai sētā ir vairāk gaismas un plašuma. Izņēmuši pāraugušo ceriņu rindu, sakopuši aizaugušo dīķi. Pagalma nostūrī bijis vecs akas grods, kas bojājis ainavu, taču atraduši risinājumu. Tas apaudzēts ar meža vīnstīgām un atgādina majestātisku laikaveča krēslu.

Senlietām dod otru mūžu

Vērtēšanas komisijas dalībnieces Elita Jaunzeme un Svetlana Zaša-Zase pastāstīja, ka pirmajā brauciena dienā iepazīta nepilna puse Kalētu sētu. Taču tās bijušas no centra attālākās, kas izvietotas gar Bārtas upi un Lietuvas robežu. Visur, kur vien iznācis iegriezties, redzējušas, kā cilvēki cenšas. Šovasar kopējiem palīgā nākot arī daba, jo zālieni nav saules izdedzināti un puķes koši zied.

Ļoti labs iespaids radies Mazkalētos, pie Vārtājas krasta, kur dzīvo Biruta Struika. Viņa piedaloties visos pašvaldības rīkotajos pieredzes braucienos un ekskursijās, no kuriem vienmēr atvedot ko jaunu savas sētas izdaiļošanai. Tagad māju rotājot jauns uzraksts. Viņa sameklējusi arī zirga redeļu ratus, kas pārvērsti par puķu dobi. Sētu vērtētāji sprieda, ka tādējādi senlietām tiek iedots otrs mūžs.

Čaklumu izstarojot Mazziemeļu apkārtne. Šo māju saimniece Gunta Ziemele kopā ar māmuļu bijušās izgāztuves vietā ne tikai iekopusi mežu, bet arī aprūpē zālājus, veido puķu dobes un akmensdārzus. Ja kādā vietā pļaut traucē akmeņi vai skulpturāli veidojumi, tad zāli nolīdzina, ņemot talkā šķērītes.

Savs skaistums piemītot zemnieku saimniecībai “Apšenieki”, kur lielā apjomā norit ražošana. Tieši tādēļ esot svarīgi nodalīt sētu no saimnieciskās darbības ritma. Saimnieki to panākuši, izveidojot pāļu apžogojumu, kā arī izrokot lielu dīķi. Bet Zita Simanoviča Zveju pagalmā ierīkojusi strūklaku.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds” 

Gundegu sētas skaistumu ciemiņiem laipni izrādīja Ilga Bērziņa, kura puķes audzē visu mūžu.

Juris Rižkovs sētu izgreznojis ar vairākiem dekoriem.