Aizputes novada Kalvenes pagasta Aizpores kapos, atzīmējot Varoņu dienu un Brīvības cīņu simtgadi, ar svinīgu svētbrīdi tika atklātas divpadsmit granītā kaltas piemiņas zīmes. “Šīs piemiņas zīmes ir tikai sākums Oskara Kalpaka karavīru atdusas vietu sakopšanā Aizpores kapos,” solīja Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris pulkvedis Andris Rieksts.

Turpmāk plānots atjaunot arī pašas kapu kopiņas un izveidot taku līdz lielajam, divus metrus augstajam piemineklim, kurš uzstādīts vien 90. gados, jo padomju laikā kalpakiešu pieminēšana bija aizliegta. Iepriekšējās piemiņas plāksnes bijušas no ozolkoka, un tās jau sen prasījies nomainīt, tāpēc tagad pie O. Kalpaka vienības karavīru atdusas vietām slejas skaistas granīta plāksnes.

Aizpores pie Kalvenes pirms 100 gadiem bija pulkveža Oskara Kalpaka bataljona tālākais atkāpšanās punkts. Tieši no šīs vietas Kalpaka vienība devās izšķirošajā cīņā. Tajā piedalījās12 drosmīgi jaunieši, kuru vārdi iekalti piemiņas plāksnē Aizpores kapos. Drosmīgo vidū bija arī Alfreds Vallis. Jauno plākšņu atklāšanā piedalījās viņa dēls Elmārs Vallis, kurš zināja stāstīt, ka tēvs sākumā bijis Krievijā, bet pēc atgriešanās kļuvis par Kalpaka sakarnieku: “Sēdēja ar zobenu rokā uz zirga.” Savukārt Latviešu virsnieku apvienības priekšsēdētāja pirmais vietnieks Aleksejs Ozoliņš pastāstīja, ka Kalpaks nekad neesot savus vīrus sūtījis pa priekšu, bet vienmēr nosaucis: “Vīri! Aiz manis!” Viņš pats gājis priekšā, pirmais lodei pretī.

Ideja par kapavietu sakārtošanu radusies 44. bataljonam, kas dislocēts Liepājā un brauc šeit talkās. “Kopjot apkārtni, pamanījām, ka ozolkoka piemiņas zīmes iet postā, tāpēc nosolījāmies, ka tās nomainīsim. To arī izdarījām,” saka A. Rieksts. Viņaprāt, ir svarīgi saglabāt šīs atmiņas, jo padomju laiku liegums runāt par Kalpaku un viņa vīriem jau tā ir atstājis maz atmiņu, tāpēc jāsargā tas, kas vēl palicis.