Lietuvas zemkopības ministrs Kazimiers Starkevičs paziņojis, ka rūpnieciskas kaņepju audzēšanas legalizācija varētu būt viens no veidiem, kā lauksaimniekiem pārvarēt krīzi, jo lielākas izredzes izdzīvot esot tiem lauku apsaimniekotājiem, kas specializējas vairākās ražošanas jomās. Ministrs skaidrojis, ka kaņepju šķiedra ir ekoloģiska un plaši pieprasīta.

To iespējams izmantot gan kā dekoratīvu materiālu audumos, gan kā ēku siltināšanas līdzekli, gan eļļas ieguvei un citām vajadzībām. Citās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Polijā kaņepes jau arī līdz šim audzēja lielās platībās. Šonedēļ Lietuvas Seimā iesniegts Narkotisko un psihotropo vielu kontroles likuma grozījumu projekts, kurā ieteikts svītrot kaņepes no audzēšanai aizliegto lauksaimniecības kultūru saraksta. Par to, vai kaņepju audzēšanu varētu izvērst arī pie mums, iztaujāju mūsu rajona lauksaimniekus.

 Zemnieku saimniecības “Pīlādži 1” īpašnieks Ēriks Putra: “Kaņepju lauku esmu redzējis Polijā, pa ceļu uz Varšavu. Domāju, ka viņi ražu izmanto medicīnas preparātu ražošanai. Mana sieva Aiva zināja sacīt, ka bioloģiskie lauksaimnieki kaņepes sēj apkārt kartupeļu tīrumiem, lai pasargātu tos no Kolorado vaboļu uzbrukumiem. Taču par to, cik kaņepes ir noderīgas saimniecībā, neko daudz neesmu interesējies, zinu, ka SIA “Iecavnieks” no tām izgatavo īpašu sviestu. Taču, lai pievērstos šīs kultūras audzēšanai lielos apjomos, vispirms ir nepieciešams gūt skaidrību par to, kāds būs tirgus pieprasījums un cik tas ir stabils.”

Zemnieku saimniecības “Saules” īpašnieks Viesturs Niedols: “Kaņepes labi aug arī pie mums. Kādreiz Latvijā tās sēja plaši, un nekādas nelaimes nenotika. Kaņepes audzēja, lai izmantotu kuģniecībā – trosēm. Vēlāk troses sāka izgatavot no plastmasas. Taču kaņepju sējumi izzuda tāpēc, ka šo kultūru aizliedza, līdzīgi kā vairākas citas. Likumdošana mums ir tāda, ka daudz ko tautsaimniecībā noderīgu spēj iznīcināt.”

Otaņķu pagasta piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Laura” valdes priekšsēdētājs Uldis Štoss: “Domāju, ka pie mums Latvijā, kaņepes audzēt nevajadzētu, jo labuma no tā būs maz. Viss aizies nepareizajā virzienā. Šī atļauja tūdaļ tiks izmantota ļaunos nolūkos, bet kontroles institūcijas ir pierādījušas, ka ar problēmām galā tikt nespēj.”

Zemnieku saimniecības “Krastmaļi” īpašnieks Jurijs Flaksis: “Katra kultūra, ko audzē lauksaimniecībā, pavairo ražotāju iespēju spektru. Turklāt cukurbietes no apgrozības ir izņemtas, kas sašaurinājis loku. Taču karstu strēbt nebūtu gudri. Te vispirms jāskatās, cik tas pasākums ir drošs. Jāizpēta plusi un mīnusi. Jo citādāk var iznākt tā, ka ieguldījumi neattaisnojas un nauda izšķiesta vējā.”

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”