Pelēkās kāpas saglabāšana un glābšana no izbraukātājiem Pāvilostas iedzīvotājiem ir ļoti svarīga. Lai vērstu sabiedrības uzmanību uz nodarītajiem postījumiem un atturētu cilvēkus no atkārtotiem pārkāpumiem, otrdien Pāvilostā motosportista Jāņa Vintera vadībā notika pelēkās kāpas atveseļošana.  Uz to, savas bioloģijas skolotājas Valentīnas Masko mudināti, ieradās arī Pāvilostas skolas 12.klases audzēkņi.

Par metodēm nav vienprātības

Jau rakstījām, ka aprīļa beigās dabas liegumā “Pāvilostas pelēkā kāpa” konstatēti motocikla nodarīti postījumi. Pelēko ķērpju audze, kas ir Eiropas nozīmes biotops, ir izpostīta un izbraukāta vairākās vietās. Pats skumjākais ir tas, ka to atjaunošanās process ilgst apmēram 10 – 15 gadu. Arī neuzmanīgi atveseļojot, tie var ataugt ar rētām un vairs neatgūt savu sākotnējo izskatu.

Jau talkas sākumā izvērsās diskusijas par to, kā kāpas atveseļošanas procesu labāk veikt. Biedrības “Zemes draugi” pārstāve Guna Grimsta pauda, ka, bojājumus norokot, katram ķērpim ir jānonāk zemes virspusē. Tas veicinātu labāku ataugšanu, zemsedzē nepaliktu rētas. Tomēr Reģionālās vides pārvaldes inspektors Roberts Bērziņš nebija vienisprātis, uzskatot, ka pelēkajiem ķērpjiem vairs nav iespējams pilnībā atgūt sākotnējo izskatu. “Arī cilvēka seja pēc bojājumiem paliek rētaina, pelēko ķērpju audzi sagaida tāds pats liktenis,” viņš teica.

Sākotnējo ideju par motocikla riepu atstāto izvagojumu aizbēršanu ar grābekļiem, kuri līdzi bija gandrīz vai katram skolēnam, drīz vien nomainīja roku darbs, saudzīgām kustībām aizrokot daudzcietušās vietas. Tomēr, kā novērojā, pēc neilga laika aktīvistu rindas manāmi saruka, žurnālistu un pasākumu organizētāju skaits bija krietni vien lielāks par brīvprātīgajiem dabas glābējiem, kuri aizvien bezmērķīgāk klīda pa kāpu rajonu, reizēm ar to pašu grābekli apveļot riņķī kādu pamanītu ķērpi.

Jaunieši grib ierīkot mototrasi

Pelēko kāpu unikalitāti un nozīmīgumu Eiropas mērogā atzīst arī motosportists Jānis Vinters, kurš pats vienmēr cenšas sacensību laikā saudzēt apkārtējo vidi. “Es nevēlētos, lai par visiem motosportistiem sabiedrībā valdītu stereotips, ka viņi ir nesaudzīgi pret dabu. Ja man ir sacensības, piemēram, mežā, es izvairos aizskart jaunās priedītes un ataudzes,” nopietni sacīja motosportists.

Saskaņā ar Ministra kabineta noteikumiem, par katriem 10 kvadrātmetriem izpostīta biotopa naudassods ir līdz piecām minimālajām mēnešalgām. Guna Grimsta uzskata, ka nav jēgas vainīgos sodīt, bet svarīgāk ir likt viņiem saprast nodarījumu nopietnību un piedalīties izpostītās vides atveseļošanā.

Pāvilostas jaunieši pelēkās kāpas apkaimē mēdz braukāt ar motocikliem, savas īpaši ierīkotas trases šim nolūkam viņiem nav. Lai atrisinātu problēmu par mototrases izveidi, kas palīdzētu turpmāk pasargāt pelēkās kāpas dabas liegumu no jauniem postījumiem, Pāvilostas vidusskolas 12.klases skolēni Ilmārs un Sintija vākuši parakstus par vietējās velosipēdistu trases pārveidošanu par mototrasi. Pašvaldība arvien aizbildinoties, ka tas prasa lielas naudas summas, kuru pagaidām tai neesot, tomēr Jānis Vinters uzskata, ka tad, ja trases pamats jau ir, izdevumi būs nelieli.

Ilmārs arī uzsver, ka, viņaprāt, būtu nepieciešamas norādes par dabas parka esamību un iedzīvotājiem varbūt nevajadzētu ļaut brīvi pastaigāties šajā teritorijā.

Ilze Grunska,
“Kurzemes Vārds”

Pelēkie ķērpji aug lēni – apmēram no pusmilimetra līdz milimetram gadā. “Pāvilostas pelēkā kāpa ir ekselenta un unikāla,” atzīst Liepājas Reģionālās vides pārvaldes inspektors Roberts Bērziņš.

Jānis Vinters uzsver, ka ir vajadzīgas speciālas vietas, kur nodarboties ar motosportu. Arī viņš bija viens no tiem, kas parakstījās, atbalstot jaunas mototrases izveidi.