Latvijā ražotā piena kvalitāte bieži vien neapmierina, jo neatbilst prasībām, presi informējis Pārtikas un veterinārais dienests. Tādēļ slaukums tiek nodots iznīcināšanai jeb, lauku cilvēku valodā runājot, saliets grāvī. Jūnijā vien pārstrādei atteikti 35 tūkstoši kilogramu svaiga piena. Tas saturēja inhibitorus vai arī bija saskābis. Novērots, ka nevērtu slaukumu lielākoties piegādā nelielo zemnieku saimniecību īpašnieki.

Regulas ievērot spiedīs apstākļi

PVD norāda, ka zemnieku saimniecībās saražotajam slaukumam ir jāatbilst stingri noteiktiem kritērijiem. Baktēriju kopskaits nedrīkst pārsniegt 100 tūkstošus kvv/1ml, bet somatisko šūnu skaits vienā mililitrā nevar būt lielāks par 400 tūkstošiem. Tāpat pienā nav pieļaujama inhibitorvielu klātbūtne, jo tās kavē bioloģiskās norises, nonāvē mikroorganismus un palēnina vai aptur ķīmiskos procesus. Inhibitori ir antibiotiku un citu medikamentu pārpalikumi pienā. Šāda produkta lietošana patērētājiem var izraisīt alerģiskas reakcijas, kā arī veidot noturīgu rezistenci pret antibiotikām. Produktu neizmantojamu padara arī mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļu atliekas, kas nokļūst slaukumā, ja pietiekami labi nav izskaloti piena vadi un iekārtas.

PVD speciālisti uzsver, ka piena pārstrādes uzņēmumiem nav tiesību iegādāties prasībām neatbilstošu produkciju. Pārstrādātājus, kuri šo nosacījumu nebūs ievērojuši, ir paredzēts sodīt, apturot uzņēmumu atzīšanu.

Par nekvalitatīvām piegādēm pārstrādātājiem ir jāziņo kontroles dienestam. Ja ražotājs aizrādījumus ignorē un turpina piegādāt nekvalitatīvu pienu, pēc trim mēnešiem viņam draud realizācijas aizliegums, par ko tiks informēta arī Lauksaimniecības datu centra datu bāze. Aizliegums nozīmē, ka zemnieks slaukumu nedrīkst pārdot.

Veltas esot dažu ražotāju cerības, ka Latvijā izbrāķēto produkciju izdosies realizēt kaimiņvalstīs. Eiropas Savienības regulas ir spēkā un tiek ievērotas arī tur.

Vaina nav tikai nolaidībā, bet arī rocībā

Kazdangas piena pārstrādes uzņēmuma “Elpa” valdes priekšsēdētājs Gundars Sisenis apstiprināja, ka nekvalitatīva piena piegādes gadījumi ir un šī problēma ir patiešām aktuāla. “Esam gan brīdinājuši, gan sodījuši zemniekus, gan atteikušies kādu laiku pieņemt pienu,” sacīja uzņēmuma valdes vadītājs.

Kaut gan zemnieki, ar kuriem noslēgti piegādes līgumi, zina un cenšas ievērot viņiem izvirzītās prasības, ne vienmēr tas izdodoties. Karstā laikā īpaši lielas grūtības nodrošināt nepieciešamo kvalitāti rodoties mazajiem zemniekiem, kuru rīcībā vēl nav modernu dzesēšanas iekārtu.

Palielināts baktēriju daudzums pienā liecinot par piegādātāju tīšu nolaidību, taču to pašu nevarot sacīt par somatisko šūnu skaitu, kas norāda uz lopu veselības stāvokli un dažkārt pat nav atkarīgs tikai no ganāmpulka kopšanas. Gadoties, ka govis ganībās sadzeļ dunduri vai citi knišļi. Šūnu skaits varot palielināties arī tad, ja govis nakšņojušas ārā, gulējušas uz valgas zemes. Tam esot arī citi iemesli. Lopu ārstēšana šādos gadījumos izmaksājot diezgan dārgi. Dažkārt zemniekiem izdevīgāk nogādāt gotiņu kautuvē, nekā mēģināt to izārstēt.

“Elpas” valdes priekšsēdētājs uzskata, ka piena kvalitātes uzlabošanos ne tik daudz ietekmēs dotācijas un sodi, bet gan tas, kā, palielinoties ES atbalstam, īpašniekiem izdosies sakārtot piena ražošanas saimniecības, cik lielā mērā tās atbildīs mūsdienu prasībām.

Piena lopkopēji ieinteresēti piegādāt kvalitatīvu slaukumu jau tādēļ vien, ka samaksa par to ir lielāka. G.Siseņa viedoklim piekrita arī durbeniece Līga Jesere-Voitkeviča, kuras brālim Agrim pieder prāvā Rubežu govju novietne. “Vajadzīgo piena kvalitāti nodrošināt nav tik sarežģīti, ja novietne ir sakārtota un iegādātas visas vajadzīgās ierīces,” viņa teica, atzīstot, ka ievērojami grūtāk klājas tiem kolēģiem, kuriem ir ierobežota rocība. Ir daudz rādītāju, kas jāievēro, tāpēc šīm lietām Rubežos tiekot sekots katru dienu. Kvalitāti tur uzskata par prioritāti.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Piena devēja ir pārsteigta, kādēļ tās slaukums jāizlej grāvī.