Pirms neilga laika bijusi Muižas kapos, kas atrodas pie pašas Liepājas robežas, lai sakoptu tur dusošo tuvinieku kapu kopiņas. ”Ieeju kapos, eju tuvāk – liekas tāds kā plašums, tāds kā gaišs – ne tā, kā iepriekš! Saprotu, ka nav vairs kastaņas, kas tur auga!” stāsta kundze.

”Palicis tikai liels, dzeltens celms! Taču koks nebija slims! Kad aizbrauksiet, paši redzēsiet, ka celmā nav nekādu redzamu bojājumu!” pārliecinoši teic Dzintra.

Viņa saprastu, ka kokus vajag nozāģēt, ja tie ir traumēti vai zari krīt uz galvas, bet kastaņa pavasarī priecējusi ar skaistiem ziediem.

Viņa nav pamanījusi neko acīmredzamu, kas liecinātu par koka slimību vai tas kādā veidā traucētu.

”Uzskatu, ka ir nocirsts vesels koks! Kam tas traucēja, un kam to vajadzēja?” uzsver sieviete.

Īpaši sāpīgi, ka koka vairs nav, zinot, ka to kādreiz stādījusi kāda Dzintras kundzes tuviniece.

”Emocionāli, protams, tas varētu būt nepatīkami un sāpīgi, taču konkrēti šis koks Muižas kapos bija sašķiebies. Ja būtu lūzis, tad būtu sabojājis daudzas kapu kopiņas un būtu vēl nepatīkamāk!” saka Dienvidkurzemes novada Komunālās pārvaldes Nīcas nodaļas vadītājs Aigars Veiss.

Šajā gadījumā kastaņa bija palikusi bīstama. Ir laikus jāpadomā par to, ko un kā darīt ar kokiem, lai nav jāattopas brīdī, kad sekas jau ir neatgriezeniskas, pauž Komunālās pārvaldes pārstāvis.

”Stādot kokus vai krūmus, iesaku ikvienam padomāt, cik lieli tie izaugs un kā tie iederēsies attiecīgajā vietā. Ja es redzu, ka gar ceļa malām stāda kokus, arī zemju īpašniekiem saku, lai nestāda pārāk tuvu ceļa malai, lai vieglāk gan pašam kopt, gan mums ceļa malas appļaut. Lai labāk iestāda 50 centimetrus tālāk,” teic A. Veiss.

Komunālās pārvaldes speciālists piebilst, ka arī Nīcas pagasta Krūmu kapos dabūjuši atbrīvoties no kādas sašķiebušās priedes, kas lielākos vējos varēja nolūzt.

Savukārt Pērļu kapos nozāģētas divas pāraugušas tūjas, kuras bojāja kapličas jumta segumu.

Koku zāģēšana Nīcas apkaimes teritorijā plānota vēl trīs kapos, piemēram, Reiņa kapos arī jāatbrīvojas no viena sašķiebušā koka. ”Kokam saknes nav tik dziļas, turklāt zeme pie mums ir smilšaina,” viņš pamato.

Savukārt Zvejas kapos tiks nozāģēts kāds sauss, pilnībā izkaltis koks. ”Mums ir jāizvērtē un lēmumi par kokiem jāpieņem laikus. Tas vienmēr tiek darīts ar kādu iemeslu – neviens no laba prāta kokus tāpat vien nost necirtīs!” uzsver A. Veiss, pajokojot, ka šādā veidā kurināmais slepeni netiek iegūts.

Viņš piebilst, ka pie Muižas kapiem nocirsts arī kāds bērzs. ”Cilvēki jautāja man, kāpēc tā? Tas koks gan varēja mierīgi vēl augt, bet atradās uz privātīpašnieka zemes, un tādēļ man grūti teikt, kādēļ īpašnieks tā izlēmis.”

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.