2023. gadā viņiem izdevās intervēt vairāk nekā 20 vietējos iedzīvotājus, apmeklēt 14 kultūrvēsturiskās vietas un uzņemt aptuveni 1000 fotogrāfijas.

Projekta vadītāja un LKA pasniedzēja Zane Grigoroviča stāsta, ka pagājušajā gadā tika iesniegts pirmais projekts “Dzīvās kultūras mantojums Kazdangā”, kura mērķis bija sākotnēji pētīt dzīvo jeb nemateriālo kultūras mantojumu – tradīcijas, zināšanas, amatnieciskās prasmes.

Viņa pastāsta, ka Kazdangu izvēlējās, jo no tās puses nāk viņas senči.

“Pirmo reizi kā pasniedzēja un arī darbojoties zinātnes jomā, sapratu, ka var pētīt arī to, kas tev ir ļoti tuvs, pašsaprotams, bet patiesībā ārkārtīgi interesants.”

Šogad LKA komanda turpinās ievākt datus pētījuma otrajam projektam “Kazdanga – no vietu stāstiem līdz kopienas identitātes tīklošanai un kultūras mantojuma digitalizācijai”.

Viņi gan norāda, ka pašlaik galvenais fokuss būs vērsts uz to, lai jau iegūtos datus padarītu pieejamus gan vietējiem, gan pašvaldībai, gan arī citiem interesentiem.

Lai to panāktu, pētnieki izstrādās interaktīvu digitālo karti ar dzīvā mantojuma liecībām – attēliem un aprakstiem, interviju citātiem.

“Tagad vietējiem organizējām semināru, kur izstāstījām, ko izpētījām un aktualizējām, kāda tad ir šī Kazdangas kopiena, kāds ir kopienas gars.

Un neslēpšu, ne tikai no malas, bet arī paši kazdandznieki jūtas stipri novada nomalē pamesti, aizmirsti.

Ļoti cīnās, lai kaut ko izdarītu, bet tā pamestības sajūta ir neapšaubāmi jūtama. To varētu raksturot kā smeldzīgu garu, kas pat spriganākajiem ļaudīm šad un tad iezogas sarunās,” stāsta Z. Grigoroviča.

Viņa norāda, ka kopiena ir visai sašķelta, kas neļauj tālāk virzīties uz konkrētu mērķi, jo katrs rušina savu ceļu.

Visiem intervētajiem vietējiem iedzīvotājiem, kā arī tiem, kas interesējās par projekta gaitu, ir viena un tā pati galvenā Kazdangas vērtība – Kazdangas pils.

Projekta vadītāja uzsver, ka vietējie iedzīvotāji ir norūpējušies par senās ēkas likteni.

“Tā asociējas ar centru, ar uzplaukuma laiku, kas bija tehnikuma gadi,”

viņa skaidro.

LKA pasniedzēja ir pārliecināta, ka Kazdangā trūkst jauna, enerģiska cilvēka, kas domā fundamentāli un globāli par visas Kazdangas tālāko attīstību.

Kazdangas kultūras pasākumu organizatore Inese Birkenfelde atzīst, ka bijusi pārsteigta, redzot, cik daudz iedzīvotāju bija ieradušies uz tikšanos ar LKA komandu.

“Pagājušogad, kad viņi bija šeit, vairāk izzināja to, kas kazdandzniekiem ir aktuālāks, mīļāks, kas tad ir tā mūsu vērtība. Tāpēc šajā reizē, kad viņi atbrauca, bija sagatavojuši tādu kā rezumē, prezentācijā rādīja par to, ko viņi iepriekšējā gadā ir sapratuši par Kazdangas iedzīvotājiem,” viņa stāsta.

Kultūras darbiniece skaidro, ka, viņasprāt, šāds projekts ir svarīgs, lai varētu uz Kazdangu un tās iedzīvotājiem palūkoties no malas.

Viņa smej, ka visi secinājumi bijuši patiesi.

“Man liekas, ka, ikdienā šeit dzīvojot, mēs nenovērtējam vietas, kur esam, burvīgumu, svarīgumu, nozīmīgumu un arī tās vēsturi, ko mēs jau patiesībā šobrīd veidojam. Ir arī svarīgi paskatīties, kā tas bija pirms mums, kā tas ir šobrīd un varbūt kādas varētu būt jaunas idejas nākotnei.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.