Pagājušās nedēļas nogalē Latviešu biedrības namā Rīgā godināja tradicionālā konkursa “Sējējs” šā gada uzvarētājus. No mūsu rajona par laureātiem kļuva Kazdangas pagasta zemnieku saimniecības “Lilijas” īpašnieki Lilija Jonkus un Vaclavs Jonkus. Šie allaž optimistiski noskaņotie netradicionālie zivju audzētāji izrādījās labākie “Netradicionālās lauksaimniecības” grupā. Veicināšanas balvu izpelnījies Krotes mazpulka dalībnieks Atis Andersons, kurš startēja grupā “Rītdienas sējējs – mazpulka dalībnieks”.

“Laureātu vārdus līdz pašam to paziņošanas brīdim konkursa vērtēšanas komisija turēja lielā slepenībā, tāpēc pārsteigums bija liels,” sestdienas rītā atzinās vēl nedaudz samiegojusies “Liliju” saimniece. Patīkami esot apzināties, ka panākums gūts ilgā un pacietīgā darbā un tikai pašu ģimenes rokām. Savu saimniecību viņi uzsākuši veidot 1992.gada rudenī tikko kā nopļautā rudzu laukā. Aizvadītajos gados visu apkārtni izdevies pārveidot. Iestādīts prāvs ābeļdārzs, izveidoti zivju dīķi un baseini, uzcelta dzīvojamā māja un divas saimniecības ēkas. Darbojoties viņi nemitīgi rēķinājušies ar to, kā tas izskatīsies, kā iekļausies kopējā Kazdangas pagasta ainavā. Tāpēc celtniecībai un saimniecības labiekārtošanai izmantoti tikai dabīgie materiāli – koks un laukakmeņi. Pat piebrauktuve nav asfaltēta, bet noklāta ar akmeņiem.

Un kā sasniegumu vērtē saimnieks? Vaclavs domājot, ka tas ir nopelnīts, sūri un grūti, ar lielu mērķtiecību darbojoties. Ikdienā strādājot, ierīkojot un apzvejojot dīķus, jau padarītais neesot tik izjūtams. Gandarījumu sniedzot arī fakts, ka žūrija nav ielūkojusies tikai “Liliju” pagalmā, bet apsekojusi visu saimniecību, ieskatījusies dokumentācijā un projektos, bet īpaši lielu uzmanību veltījusi tieši ražošanai. Liktenim labpaticies izdarīt tā, ka vērtētāji ieradušies tieši tādā brīdī, kad notikusi dīķu kaļķošana. Tas devis viņiem lielisku iespēju pavērot, kā “Lilijās” organizēti darbi, cik secīgi tie notiek, kas tajos piedalās un kam saimnieki pievērš vislielāko vērību. Tā jau neesot, ka Lilijai ar Vaclavu jāraujas pie saviem dīķiem divatā. Vareni palīgi viņiem ir dēli Sandis un Raivis, kas abi studē Rīgas Tehniskajā universitātē, kā arī meita Egita, kura mācās 6.klasē.

Lilija teica, ka, tāpat kā Rīga neesot gatava, arī “Lilijas” nevarot uzskatīt par pabeigtām. Vēl esot jādara ļoti daudz, lai sasniegtu to, kas klusībā sevī iecerēts. Konkurss un tā rezultāti likuši darbīgajiem kazdandzniekiem atskatīties uz paveikto. Liels esot gandarījums par prēmiju. Tā naudas summa, kas laureātiem piešķirta, esot tieši tik liela, lai varētu iegādāties zāles pļāvēju. Līdz šim neatliekamais darbs paveikts ar izkaptīm un prasījis ne tikai daudz spēka, bet arī laika, tagad strādāt būšot vieglāk.

Konkursa “Sējējs” nobeiguma sarīkojumā pateicību par piedalīšanos lauksaimnieku tradicionālajā sacensībā saņēma arī pārējie otrās kārtas dalībnieki. Grupā “Lopkopība” to izpelnījās Vecpils pagasta zemnieku saimniecības “Birztalas 1” īpašnieks Ludvigs Jerumanis un Priekules pagasta zemnieku saimniecības “Ašmi” vadītājs Aivars Ķeris. Grupā “Lauksaimniecības kooperācija” pateicību saņēma Otaņķu pagasta piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Laura” un tās valdes priekšsēdētājs Uldis Štoss, bet par lauku tūrisma veicināšanu konkursa rīkotāju pateicību izpelnījās Nīcas pagasta SIA “Vinja” saimniecība “Šķiperi”, kurā darbojas Māris Niedols.