Naktī uz aizvadīto sestdienu divi klaiņojoši suņi pie “Ozolu” mājām Tadaiķos uzbrukuši Āra Grāmatiņa aitu ganāmpulkam. 14 dzīvnieki gājuši bojā.

40 sprogainītes savainotas un saplosītas, un daļu no tām droši vien nākšoties nokaut, bet jēri, kas nesen dzimuši un vēl nespēj iztikt bez piena, palikuši bez mātēm.

Kas segs zaudējumus?

Materiālie zaudējumi, kas nodarīti zemnieku saimniecībai “Kūmas”, vēl tiekot rēķināti, taču zemniekam nav nekādas pārliecības, ka kompensāciju izdosies saņemt. Šaubas balstītas uz līdzšinējo pieredzi. Drīzāk jau viņš tikšot sodīts divkārši, jo, tiklīdz par notikušo paziņošot Lauksaimniecības datu centram, viņam atskaitīšot atbalsta maksājumus par bojāgājušajām aitumātēm. “Kūmu” īpašniekam Ā. Grāmatiņam tagad esot jāmaksā no savas kabatas arī par beigto dzīvnieku aizvešanu. “Kas segs šos zaudējumus?” viņš sarūgtināti vaicā. Dokumenti, ko Ā. Grāmatiņš izstudējis, paredzot, ka tas būtu jādara pašvaldībai, jo medniekiem, kā skaidrots līdz šim, klaiņojošie suņi neesot jāšauj. Noteikumi gan paredzot, ka viņi to drīkst darīt bez saimnieka piekrišanas, taču tad jārīko medības.

Par suņu uzbrukumu aitu novietnei pie “Ozolu” mājām saimniekam pazvanījuši kaimiņi ap pusastoņiem no rīta. “Mēs ar dēlu tūlīt paķērām bises un steidzāmies uz turieni. Vienu suni novietnē zem jumta nošāvām. Ar otru būtu noticis tas pats, taču baidījāmies, ka varam nogalināt netālu stāvošo aitu. Kamēr nogaidījām, dzīvnieks pamuka,” stāstīja Ā. Grāmatiņš. Policija kritušo suni nofotografējusi, solījusi izgatavot un izplatīt fotogrāfijas, lai noskaidrotu, kas ir aitu plēsoņas saimnieks.

Valsts mēroga problēma

Šis nav pirmais gadījums, kad aitu audzētājam lielus zaudējumus radījuši īpašnieku nevērīgi uzraudzīti un savvaļā palaisti suņi. Arī pērn un aizpērn tie saimniecībai neesot gājuši secen. 2007. gadā vairāki savvaļā palaisti suņi, iekļūstot ar elektrisko ganu apjoztā aplokā, nokoduši 40 aitu. Sāpīgākais, ka bojā aizgājušas perspektīvākās aitu mātes un šķirnes teķis, kas par dārgu naudu iegādāts ganāmpulka kvalitātes uzlabošanai un atvests no Latgales. Arī citās vasarās un pat ziemas mēnešos no ļaundariem neesot glābiņa. Drošs varot justies tikai tajās dienās, kad aitas sadzītas novietnē un durvis cieši aizbultētas.

Ā. Grāmatiņš sacīja, ka klejojoši un neganti suņi ir problēma, kas aktuāla visas valsts mērogā. Viņš ticies ar kolēģiem, kuri darbojas citos rajonos, un tiem esot līdzīgas bēdas. Nepalīdzot arī īpašnieku ieviestie drošības pasākumi, jo stieplēs iekarinātie karodziņi, kas efektīvi atbaida vilkus, suņus nebiedē. Arī no bises draudiem tie gandrīz vienmēr protot izvairīties, tādēļ šis gadījums, kad vienu uzbrucēju izdevās likvidēt, uzskatāms par neikdienišķu.

Vainīgs atkal ir “pārmijnieks”

Tomēr tas nedodot nekādas garantijas, ka turpmāk plēsoņas aitām ies ar līkumu. Aizvadītajā gadā uzbrucēji likušies mierā tikai pēc tam, kad, pateicoties kaimiņiem, kas ziņojuši par katru uzbrukumu, un paša saimnieka izveicībai izdevies aptuveni desmit suņus nošaut. Taču šogad viss sācies atkal no gala. Par to, cik daudz klaiņojošu suņu Liepājas rajonā ir, varot pārliecināties, ja pabraukājot ar auto gar mežmalām. Tie dzirdami rejam te vienā, te otrā vietā.

 Ā. Grāmatiņam mājās glabājoties vesela sarakstes mape, jo viņš sūtījis vēstules gan bijušajam premjeram Ivaram Godmanim, gan vairākiem viņa valdības ministriem, bet pretī saņēmis atbildes, kurās vainīgais pārmijnieks esot atrasts: skaidrots, ka pats vien pie visa esot vainojams, jo nav nodrošinājis savu aitu ganāmpulkam Eiropas Savienības izvirzītās labturības prasības, kas paredz, ka saimniekam ir jānodrošina dzīvnieki pret plēsīgu zvēru iekļūšanu aplokā. Taču viņš nudien nezinot, ar kādiem paņēmieniem to ir iespējams izdarīt, tāpēc secinājis, ka lauku ražotājs tiek uzskatīts par kaitnieku, pret kuru arī attiecīgi jāizturas.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Aitas nokostas pie “Ozolu” mājām, kur atrodas to novietne.