Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Klaiņojošs suns nebūtu jāuztver par normu

Klaiņojošs suns nebūtu jāuztver par normu
26.10.2011 15:00

Atslēgvārdi

Klaiņojošu suņu radītas nedienas nācies piedzīvot vairākiem Grobiņas novada iedzīvotājiem. Lai arī likumi šajā jautājumā esot jau sen izdomāti, ne visi tos ievēro.

Vides pārvaldības speciāliste un dzīvnieku aizsardzības biedrības “Nursa” pārstāve Līvija Sproģe arīdzan piedzīvojusi gadījumu, kad Grobiņā viņas sunim uzbrūk klaiņojošs suns. “Braucu ar velosipēdu, pēkšņi izlēca no sētas suns un sagrāba vienu no maniem suņiem aiz galvas. Un laime bija, ka bija otrs suns,” atminas grobiņniece. Viņas suņi esot mācīti nereaģēt uz citu vaukšķu rējieniem, taču šī reize bijusi izņēmums. “Šajā situācijā nebija variantu, es atļāvu otram sunim uzbrukt, lai glābtu pirmo, un pēc tam viņi divatā plēsa šo suni. Tas bija briesmīgi. Tas bija šoks dzīvniekiem,” piedzīvotajā dalās L. Sproģe.

Pēc ilgāka laika noskaidrojies, ka uzbrucējs uzradies ne no konkrētas sētas, bet atklīdis, turklāt uzvedies agresīvi arī iepriekš.

“Mūsu valstī ir pieņemti likumi, parakstīta konvencija. Bet to neievēro nedz iedzīvotāji, nedz pašvaldības,” norāda suņu saimniece. Šādas un līdzīgas problēmas, viņasprāt, būtu jārisina kompetentām institūcijām, pieaicinot sabiedriskās organizācijas, piemēram, dzīvnieku audzētāju biedrības. Par visiem šādiem gadījumiem un arī vienkārši klaiņojošiem suņiem būtu jāziņo.

“Likumā ir teikts: ja dzīvnieks ir ārpus īpašnieka redzesloka, viņš ir klaiņojošs. Klaiņojošie dzīvnieki ir utilizējami. Klaiņojošiem dzīvniekiem nebūtu jābūt,” uzskata L. Sproģe. Turklāt vairumā gadījumu tieši cilvēki esot vainojami, ka tādu netrūkst ne laukos, ne pilsētās. “Mums notiek klaiņojošo dzīvnieku atražošana. Pilns ar sludinājumiem, ka dāvina, masveidā simtiem suņu un kaķu. Kur viņi rodas, ir jautājums?” neizpratnē ir kinoloģe. “Nevar nedēļu vai mēnesi vecus kaķēnus, kucēnus dāvināt. Viņi nav vakcinēti, identificēti. Tas potenciāli ir nākamais klaidonis un klaidoņu atražotājs. Tā šī sabiedrība aug. Mēs it kā žēlinām, bet pavairojam,” norāda L. Sproģe.

Par dzīvnieku neplānotu pavairošanu atbildīgs saimnieks, taču pie mums šie likumi netiekot ievēroti. “Sanāk, ka ne iedzīvotāji, ne pašvaldība, ne kompetentās organizācijas neievēro šo likumu,” secina grobiņniece.

Andra Gertsona foto

Divi no četriem pekiniešu šķirnes sunīšiem, kas dzīvo Līvijas Sproģes mājās, esot pieņemti. Viens bijis atstāts savā vaļā, pavisam novārdzis. Saimniece savus suņus ne vien samīļo, bet arī māca, kā pareizi uzvesties.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 26. oktobra numurā.
 #kvards-20111026-06#

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz