Gribot vai negribot jāatzīst, ka Lauku atbalsta dienesta Dienvidkurzemes reģionālās pārvaldes speciālistu un amatpersonu Liepājas rajona apmeklējumus šķir arvien garāki intervāli. Daudzi mūspuses ļaudis esot pat aizmirsuši, kad tas notika pēdējo reizi. Pirms gada vai varbūt senāk. Taču informācija ir vajadzīga, tāpēc nebija jābrīnās, ka šonedēļ uz semināru Tadaiķos ieradās gandrīz 200 lauksaimnieku.

Jāielāgo arī pienākumi

Saruna Kultūras nama zālē ieilga. Par izmaiņām, kas skārušas nacionālo subsīdiju programmu un tāpat Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, runāja Lauku atbalsta dienesta Dienvidkurzemes reģionālās pārvaldes Tiešo maksājumu daļas vadītāja Maruta Kulberga, Zivsaimniecības un valsts atbalsta daļas vadītāja Baiba Baumane, Atbalsta daļas vadītāja Santa Sidorenko un speciālists Bruno Herbsts.

Aizsāktie projekti turpināšoties gan naturālo lauku saimniecību pārstrukturizācijas jomā, gan modernizācijā un ES standartu apgūšanā. Taču zemniekiem jāatceras ne tikai privilēģijas, ko tie sniedz, bet jāpatur prātā arī pienākumi un saistības. Atskaites par paveikto saimniekošanas pārkārtošanā jāiesniedz ne tikai par pirmo, otro un trešo gadu, bet arī par ceturto un piekto darbošanās periodu, ko dažs aizmirstot izdarīt. Arī pirmrindas standartu apguvējiem jāseko, lai nenokavētu ziņu iesniegšanas termiņus, jo vienam otram jau tā esot gadījies, un tagad nākšoties atmaksāt atpakaļ saņemto un jau iztērēto naudu.

7.martā Lauku atbalsta dienests noteiks, kuri no iesniegtajiem projektiem saņems atbalstu. Jau jaunnedēļ kļūšot zināmi gan veiksminieki, gan atraidītie, jo visiem paredzēts nosūtīt vēstules. Bet projektu iesniegšanas trešā kārta saimniecību modernizācijai varētu sākties 15.aprīlī vai vēlāk.

Lauksaimniecības datu centra Dienvidkurzemes reģiona vadošā speciāliste Indra Martinsone runāja par jaunumiem un raksturīgākajām kļūdām, ko pieļauj piena un gaļas lopu ganāmpulku īpašnieki. Zemniekiem esot jāiegaumē, ka šogad subsīdijas vairs nemaksās par katru pārraudzībā esošo govi, kā tas bija agrāk. Gan piena, gan gaļas lopkopībā atbalsts tiks piešķirts tikai par šķirnes lopiņiem. Savukārt B.Baumane atgādināja, ka nacionālo subsīdiju saņemšanai ziņas par pārraudzībā esošajām govīm ir jāsūta Lauku atbalsta dienestam, nevis Lauksaimniecības datu centram, kā daudzi to nez kāpēc ieraduši darīt.

Dīvainā kārtā ļoti bieži atgadoties, ka deklarācijās nepareizi uzrādīts ganāmpulka vai novietnes numurs. Taču šādai paviršībai esot tālejošas sekas – ražotāji gaida, taču, kamēr dokuments nav izlabots, nevar saņemt pienākošos maksājumus.

Mudina kļūt aktīvākiem

Tāpat nereti kļūdas pieļautas arī lopu apzīmēšanā. Tomēr I.Martinsone uzslavēja lopaudzētājus, ka, salīdzinot ar 1998.gadu, kad jauno kārtību tikai sāka ieviest, zemes apsaimniekotāji kļuvuši ievērojami atbildīgāki. Ne tikai lopiņiem abās ausīs, kā to pieprasa Eiropas Savienība, tagad greznojas krotālijas, bet arī Lauku atbalsta dienesta un Lauksaimniecības datu centram iesniegtie dokumenti kļuvuši sakārtotāki.

Piena ražotājus ļoti sāpinot gadījumi, kad paša īpašnieka vai aprūpēto gotiņu slimības dēļ neizdodas sasniegt kvotā noteikto slaukuma apjomu. Tas tūdaļ draudot ar kvotas samazināšanu. Tomēr speciāliste ieteica saimniekotājiem neatmest šajā gadījumā ar roku, bet parūpēties, lai tā nenotiktu. Slimošanu spējot apliecināt ārsta izsniegta izziņa. Tāpat par ganāmpulku, ja tam uzbrukusi kāda nelaime, ir iespējams un vajadzētu saņemt attaisnojošus dokumentus, kas apdraudēto kvotu apjomu spēj nosargāt.

Par kvotu palielināšanu tikai runā

Ar 1.aprīli, kā zināms, atkal sāksies jauns kvotu gads. Daudzus piena ražotājus interesē, vai ir pamats gaidīt, ka kvotas tiks palielinātas. Diemžēl to nav iespējams pateikt. Viss joprojām atrodoties sarunu stadijā. Ministrs Mārtiņš Roze bieži braucot uz Briseli, dzirdot tur solījumus, ka kvotas palielinās. Taču ar to arī parasti viss beidzoties. Vismaz līdz šim laikam nekas nav mainījies. “Atliek vien cerēt, ka piena ražotāju vēlmes tiks sadzirdētas. Vēl jau līdz 1.aprīlim ir laiks,” sacīja speciāliste I.Martinsone, aicinot zemniekiem kļūt aktīvākiem savās prasībās.

To, ka tādējādi ir iespējams panākt nozīmīgus risinājumus, liecinot durbenieku piemērs, kas, speciālistes Maijas Lankupas rosināti, savāca zemnieku parakstus, lai grozītu valdības noteikto un no datumiem, nevis reālajiem laika apstākļiem atkarīgo mēslu izvešanas kārtību uz lauka.

Vērtējot situāciju piena un gaļas lopkopībā, speciāliste atzina: kaut arī saimniecību skaits pēdējā laikā samazinājies, lopu apjoms ganāmpulkā kopumā tomēr esot palicis līdzšinējā līmenī. Daudzi zemnieki, kuriem izdevies ražošanā atsperties, cenšoties palielināt ganāmpulkus, ievedot ražīgas šķirnes govis no ārzemēm. Bija patīkami dzirdēt, ka Liepājas rajons lopkopības jomā tiek nosaukts kā Dienvidkurzemē pats rosīgākais. Šeit lieliski darbojoties lauku attīstības speciālisti, līdz ar to zemnieki laikā saņemot tiem nepieciešamo informāciju, kas palīdzot tikt pie maksājumiem. Tas esot labs priekšnoteikums, lai sekmīgi darbotos arī turpmāk.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Semināra laikā problēmas tika risinātas arī kuluāros. Samezglojumus, ko nepieciešams steidzami atšķetināt, Marutai Kulbergai (no kreisās) varen dedzīgi izklāsta grobiņniece Anna Viņķele un priekulniece Irēna Indrikiene.