Kulšanas laiks tikko bija sācies, kad to pārtrauca lietavas, saka Durbes novada “Austrumu” saimniece Inta Kalnīte. Taču, kavējoties kulšanai, var kavēties arī ziemāju sēja, un tas savukārt var ietekmēt jau nākamā gada ražu.

“Labība ir gatava, bet lietus līst. Neko jau nevaram darīt,” nosaka I. Kalnīte. “Austrumos” nokulta apmēram piektā daļa labības. Kombainiem sanācis pastrādāt tikai dažas dienas. Kur labība bijusi gatava, tur tūliņ vākta, vispirms tikts galā arī ar tām vietām, kur vārpas sakritušas veldrē. Šajā saimniecībā lielākoties audzē ziemas kviešus. “Sēj pakāpeniski – agras, vidējas, vēlas šķirnes, lai viss nav reizē novācams.” Kur nokults, tur jāsāk art, jo tūlīt, tikko beigs līt, jau jāsēj ziemas rapsis. Tā kā tā ir ļoti pērlīga kultūra, slapjā augsnē to sēt nevar, I. Kalnīte piebilst. Ja lietus turpināsies, rapša sēja iekavēsies.

Pie jūras iet pat vēl grūtāk, saka Vērgales pagasta “Gausēnu” saimnieks Jānis Cielava. Kulšanu iesākt izdevies, bet arī tur to apturējušas lietavas. Patlaban Ziemupē zeme vēl nav samirkusi tik stipri, ka kombains nevarētu tikt uz lauka, taču slapju labību kult nevar. “Kreņķi būs, ja graudi sadīgs vārpās,” zemnieks piebilst. “Gausēnos” par to gan pagaidām pārāk neuztraucas, jo kviešiem dažādas šķirnes. “Kam viss lauks ar vienu šķirni, tam ir problēmas. Jo, ja labība gatava, tā jānokuļ piecās dienās.”

“Uz pārtikas kvalitāti nevajag cerēt. Vismaz mūspusē maizes kviešu būs maz,” J. Cielava saka – vasarā trūka saules un siltuma.

Ģirta Gertsona foto

Durbes novadā ir lauki, kur vienā pusē vēl stāv nenokulta labība, kamēr otrā jau sākts art, lai pēcāk pirmajā izdevīgajā brīdī varētu sākt ziemāju sēju.