Lauksaimniekiem Dabas aizsardzības pārvaldē ir iespējams pieteikties kompensācijām, kas sedz migrējošo putnu nodarītos postījumus. Kompensācijas attiecas uz postījumiem, ko nodarījuši nemedījamo sugu pārstāvji, piemēram, zosis, dzērves un kormorāni. Pēc palīdzības var vērsties arī zivsaimnieki un biškopji.

Dabas aizsardzības pārvalde jau ir saņēmusi pirmos pieteikumus un atgādina, ka kompensācijām jāpiesakās iespējami ātri pēc postījumu konstatēšanas, lai eksperti varētu situāciju izvērtēt un lemt par zaudējumu apmēru un kompensācijas piešķiršanu.

Kompensācijām var pieteikties ne tikai lauksaimnieki, bet arī zivsaimnieki, kuriem zaudējumus radījušas zivjēdāju putnu sugas un ūdri. Tāpat kompensācijas var saņemt biškopji, kuru bišu dravās viesojušies un nedarbus sastrādājuši lāči. Lai saņemtu kompensāciju, postījumu vietā ir jābūt īstenotiem aizsardzības pasākumiem postījumu novēršanai, piemēram, jābūt uzstādītiem vizuāliem vai akustiskiem atbaidītājiem.

Kompensācijām iespējams pieteikties katru gadu. Dabas aizsardzības pārvaldes Kompensāciju administrēšanas nodaļas vadītājs Ģirts Baranovskis stāsta, ka pērn saistībā ar nemedījamo un migrējošo dzīvnieku postījumiem kompensācijās izmaksāti 457 185,88 eiro – akvakultūrā 299 166,54 eiro (21 gadījums), augkopībā 157 593,44 eiro (61 gadījums), biškopībā 1873,96 eiro (3 gadījumi). “Šogad jau saņemti pirmie pieteikumi visās trīs jomās, bet pagaidām tie ir tikai daži gadījumi,” atklāj Ģ. Baranovskis. “Gadījums no gadījuma katru gadu atšķiras. Kāds ar kompensāciju ir apmierināts, cits uzskata, ka tā ir nesamērīgi maza.

Dabas aizsardzības pārvalde atgādina dabas pētnieku teikto – zosis un gulbji ir migrējošie putni, kas pulcējas lielos baros un ceļošanas laikā periodiski apstājas, lai atpūstos, paēstu un pārlaistu nelabvēlīgus laika apstākļus. Migrēšana uz ziemošanas vietām un no tām putniem prasa ļoti lielu enerģijas patēriņu. Tāpēc regulāras apstāšanās vietas ir ļoti nozīmīgas, lai putni spētu sasniegt ceļošanas galamērķi. Cilvēku izmainītajā vidē, kas ir lauksaimniecības zemes, migrējošie putni apmetas, jo tiem trūkst dabisku barošanās un atpūtas vietu, turklāt kultivētajās platībās barība putniem ir vieglāk pieejama.