Priekules un Vaiņodes novada pašvaldību un vidusskolu vadība rīkoja tikšanos, lai spriestu par vidējās izglītības programmu saglabāšanu un kvalitātes paaugstināšanu. Tikšanās bija kā “prāta vētra”, lai meklētu risinājumus turpmākajiem sadarbības modeļiem, informēja Priekules novada pašvaldībā.

Pašlaik uzsākts darbs pie situācijas analīzes. Datus uzticēts apkopot izglītības jomas vadībai. Pēc tam tiks plānotas nākamās speciālistu tikšanās. “Mēs runājām par to, kā turpināt realizēt vidējās izglītības programmas abās vidusskolās. Tās visas ir tikai runājamas lietas, pagaidām es neko vairāk nekomentēšu,” “Kurzemes Vārdam” teica Priekules vidusskolas direktore Irina Tiesnese.

“Man arī bail kaut ko prognozēt,” uz jautājumu, kādi varētu būt abu lauku vidusskolu attīstības virzieni, atbildēja Vaiņodes vidusskolas direktors Zigmunds Mickus. Tikšanās bijusi domu apmaiņa par to, kā, neskatoties uz situāciju valstī, meklēt variantus – ko skolas varētu piedāvāt, lai tās varētu saglabāt abos novados. “Vēl īsti nezinām, kādi šie varianti varētu būt. Viss būs atkarīgs tikai no Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumiem un Ministru kabineta noteikumiem. Joprojām nav zināms, kāds būs valstī noteiktais minimālais skolēnu skaits vidusskolas klasēs,” atzīst direktors.

Tikšanās un sarunas turpināsies. “Konkrētas vīzijas vēl nav. Ir jārunā ar skolotājiem, jāņem vērā kompetenču izglītības jaunais saturs, par kuru vēl nav pilnīgas skaidrības. Mēģināsim atdabūt uz šejieni ministrijas pārstāvjus. Lai iepazīstas ar situāciju, citādi viņu rīcībā ir tikai pētījums, kas saka, ka no Vaiņodes var stundā nokļūt attīstības centrā. Pa šiem ceļiem?! Gribam parādīt ierēdņiem reālo situāciju,” teica Z. Mickus.

“Kurzemes Vārds” jau rakstīja, ka pētījumā par optimālo skolu tīkla modeli ieteikts Liepājas apkaimē laukos attīstīt tikai divas vidusskolas – Grobiņas ģimnāziju un Aizputes vidusskolu. Priekules, Vaiņodes, Nīcas un Pāvilostas vidusskolas ieteikts reorganizēt par pamatskolām maza skolēnu skaita vai zemu izglītības kvalitātes rādītāju dēļ.