Ar agrajām poļu un lietuviešu zemenēm Kalvenes pagasta “Mednieku” saimnieki necenšas konkurēt. Viņi izvēlas vēlīnās šķirnes.

Lauks nav liels, taču saimniece Jana Samma uzsver, ka izvēlas kvalitāti, nevis kvantitāti.

Zemenes “Medniekos” aug 0,6 hektāru platībā. Daļai ir uzsegts agrotīkls. Tur ogas būšot agrāk, bet tikai pašu patēriņam. Pētertirgū realizēšot vēlīnās zemenes.

“Lielas dobes ar vēlajām zemenēm mums ir tāpēc, ka agrās nāk no Lietuvas un Polijas – jūnija vidū kilograms maksā jau četrdesmit santīmu. Jābūt pilnīgi dullam, lai ar to cīnītos. Un, kad tās ogas nonāk līdz tirgum, tās paliek par vietējām,” saka saimnieks Martins Samms. Jana pusnopietni, puspajokam teic, ka vīru tirgū nevar laist: “Viņš paliek nikns.” Lietuvieši un poļi zemenes par tādu cenu varot izaudzēt un atvest uz Latvijas tirgu, jo zemniekiem tiekot maksāti lieli tiešie maksājumi par to, ka tāds zemeņu lauks vispār ir. Vākt vai nevākt ogas, tas paliekot pašu saimnieku ziņā. “Katra valsts cīnās par savējiem. Mēs cīnāmies par citiem, esam ļoti centīgi,” ironiski nosaka Martins.

Ievestās ogas varot izkonkurēt tikai ar lielām un skaistām ogām. “Es uz tirgu vedu tādas ogas, kādas pati gribētu pirkt,” atklāj Jana.

Ilze Šķietniece,
“Kurzemes Vārds” 

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 11. maija numurā.

“Jebkurš, kam ir divas rokas, laukos var kaut ko izdarīt. Varbūt pirmajā gadā neiznāk, bet ar laiku nāk pieredze, un tad jau sanāk,” saka zemeņu audzētaja Jana Samma.