Divas Liepājas puses pašvaldības savā finansiālajā darbībā nav ievērojušas normatīvo aktu prasības, konstatējusi Finanšu ministrija.

Pāvilostas Novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons apgalvo, ka jautājums ir par pašvaldības budžeta struktūru, nevis īstiem pārkāpumiem.

Saņemot Finanšu ministrijas datus, kas bijuši aktuāli uz pagājušā gada 31. oktobri, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija Pāvilostas Novada domes uzmanību vērsusi uz augstajām administratīvajām izmaksām.

Ministrija norādījusi uz krasajām atšķirībām administratīvo izdevumu apmērā latos uz vienu iedzīvotāju. Četros novados – Ventspils, Pļaviņu, Ciblas, Pāvilostas – administratīvie izdevumi uz vienu iedzīvotāju ir virs 100 latiem, raksta ziņu aģentūra LETA. Pāvilostā tie ir 104,54 lati, “Kurzemes Vārdam” pastāsta RAPLM pārstāve Ilze Dišlere. Tajā pašā laikā Mārupes novadā šie izdevumi ir tikai 11,27 lati. Vidējais rādītājs valstī ir 41,43 lati, tomēr novados kopumā administratīvie izdevumi ir lielāki – 56,52 lati.

Šī iemesla dēļ RAPLM lūgusi pārskatīt Pāvilostas Novada domes darbinieku algas. U. Kristapsons apgalvo, ka problēma nav šajā ailītē. Administrācijas algas esot vienas no zemākajām Kurzemē.

“Mēs savus izdevumus esam godīgi uzrādījuši, neesam slēpuši,” situāciju skaidro Pāvilostas Novada domes priekšsēdētājs. Viņš skaidro, ka pašvaldības budžeta ailītē zem administratīvajiem izdevumiem slēpjas ne tikai darbinieku algas, bet arī līdzekļi neparedzētiem gadījumiem un autobusu uzturēšanai.

Pāvilostas Novada domei ir seši autobusi. “Ar visiem šoferiem, remontu, degvielu izdevumi sanāk lieli,” saka U. Kristapsons. Administratīvajos izdevumos iekļauts arī 41 tūkstotis latu neparedzētiem gadījumiem, kas ienākuši par zemes pārdošanu. 10 tūkstoši latu vēl palikuši neizlietoti. “Vienīgā problēma ir tā, ka jāpārstrukturē budžets,” skaidro U. Kristapsons. Ar grāmatvedi viņš par to jau esot konsultējies.

Savukārt Rucavas Novada dome iekļuvusi to pašvaldību sarakstā, kas nav samaksājušas nodokļus attiecīgajos likumos paredzētajā kārtībā. Līdz ar to saskaņā ar likuma “Par pašvaldību budžetiem” 25. panta 1. daļas 2. punktu šīs pašvaldības nedrīkst ņemt ilgtermiņa aizņēmumus, ziņo LETA. I. Dišlere piebilst, ka nodokļu parāds nav liels – 77 latu.

Rucavas Novada domē redakcijai norādīja, ka šis parāds sen jau ir samaksāts. Par ko tas bijis, gan neatceroties.

Ilze Šķietniece,
“Kurzemes Vārds”