Rajona pašvaldību budžeti neļauj iekārtot un uzturēt kapsētas tādā līmenī, kā to spēj lielo pilsētu pašvaldības. Tas gan nenozīmē, ka nekas netiek darīts. Taču nesen kritiku par nepietiekamu kapsētu aprūpi saņēma Medzes pašvaldība, kura to uzskata par nepamatotu.

Sakopšanu veic talcinieki

Pirms dažām nedēļām Medzes pašvaldības virzienā tika raidīta pārmetumu bulta, ka Mātru kapos valda tik liela nekārtība, ka esot kauns tur iet – vāļājas sagāzti koki, kapu kopiņas ieaugušas garā zālē, vecie vārtiņi salauzti u.tml.
“Es neteiktu, ka Mātru kapi ir ideālā stāvoklī, taču tādu kritiku gan nav pelnījusi ne pašvaldība, ne paši medzenieki, kuri tieši šogad divās talkās ļoti daudz paveica kapu sakārtošanā,” savu nostāju pauda Medzes Pagasta padomes priekšsēdētāja Dzidra Cobele.
Pirmajā talkā Mātru kapos pavasarī piedalījās divu Kapsēdes pamatskolas klašu audzēkņi, vietējie iedzīvotāji, arī pašvaldības darbinieki – kopumā 70 cilvēki. Pie ieejas kapos grāvjos bija samestas lielas gružu kaudzes, kuras tur atstāja kravas automašīnu šoferi. Viņiem šis piebraucamais ceļš pie kapiem bija lieliska ēnaina vieta, kur atpūsties un ieturēt maltīti. Tagad, kad tur grāvji iztīrīti, izcirsti krūmi un nopļauta zāle, arī gružus tur vairs neviens nemetot.
Savukārt otrajā talkas reizē tie medzenieki, kuru tuvinieku kapu kopas bija pārāk stipri aizauguši tā, ka vecāki ļaudis vairs netika galā, tika aicināti ierasties un parādīt, kur un kas jādara. Tad pie darba ar zāģiem un trimeriem klāt ķērās pašvaldības darbinieki. “Tāpēc šādi vārdi, ka tur nekas nav darīts, aizskāra un satrauca ne tikai mani, bet arī cilvēkus, kuri šajos sakopšanas darbos piedalījās,” norādīja Dz.Cobele. Viņa gan atzīst, ka kapsētas iekšpusē darāmā vēl esot daudz. Taču aizaugušās kapu kopiņas gan ir uz apglabāto ļaužu tuvinieku sirdsapziņas. “Mēs taču nevaram uz savu galvu ķerties klāt svešam kapam un iekārtot to pēc sava prāta. Varbūt tur kāds koks speciāli iestādīts un tam ir kāda simboliska nozīme, bet mēs – ar zāģi klāt,” norādīja kapu uzraugs Normunds Geistarts. Viņš arī atzīst, ka darāmā ir daudz, jo apjoms ir liels. Medzes pagastā pavisam ir 11 kapsētas un, lai arī tur darba netrūkst, par tām sūdzības neesot saņemtas.
Mātru kapos vārtiņi tiešām ir veci un vienā pusē salauzti, un tie līdz nākamajam gadam tiks nomainīti. Tas pats attiecas uz vēl nenovāktajiem kritušajiem kokiem. Tos palēnām aizvāks, jo šie milzeņi nav nekādi krūmiņi, ko var vienkārši uzlikt uz pleciem un aiznest. No šiem kokiem iznāk pamatīgi baļķi, kurus izvedot jāuzmanās, lai nesabojātu līdzās esošās kapu kopiņas.

Algotu darbinieku ir maz

“Pašvaldībām ir pienākums rūpēties par savā teritorijā esošo kapsētu sakopšanu,” sacīja Liepājas Rajona padomes priekšsēdētājs Aivars Šilis. Taču viņš norāda, ka nebūtu pareizi gaidīt tādu līmeni, kā lielo pilsētu kapsētās. Piemēram, Liepājā darbojas vesela Kapsētu pārvalde, kur katru dienu strādā algoti darbinieki. “Rajonā algotu kapu uzraugu ir ļoti maz, jo pašvaldības lielākoties to nevar atļauties. Lielākoties viņi šo pienākumu veic sabiedriskā kārtā. Tāpēc nav jābrīnās, ka pagastā, kur ir daudz kapsētu, nav iespējams visu uzreiz sakārtot un uzturēt ideālā kārtībā,” norādīja A.Šilis. Viņa vadītajā Aizputes pagastā ir tikai trīs kapsētas, ko pieskata divi uzraugi. Vēl viņš norādīja, ka vietējai varai tomēr vajag uzkopt arī sen neapmeklētas kapu kopiņas. “Tas ir tāds cilvēcisks pienākums. Sveši ļaudis jau tur neguļ, un kapu uzraugam vajag noskaidrot, kuram aizgājējam tuvinieki ir vai nav,” sacīja A.Šilis. Pašvaldībai arī būtu vēlams apmeklēt kapsētas un ieplānot budžetā līdzekļus, piemēram, vārtiņu nomaiņai, akas iztīrīšanai u.tml.