Ērču skaitu pavasarī šī ziema, visticamāk, īpaši ietekmējusi nebūs – tie ir ziemeļu pusei raksturīgi radījumi, un tādiem pašreizējie laika apstākļi ir pilnīgi dabiski, skaidro Latvijas Dabas muzeja Entomoloģijas nodaļas vadītājs Nikolajs Savenkovs.

“Situācija ir pozitīva tām sugām, kas izplatītas uz ziemeļiem, savukārt tās, kas pēdējo gadu mīksto ziemu dēļ te ienākušas no dienvidiem, atkāpsies,” skaidro entomologs. Tas nozīmē, ka mazāk bažu varētu sagādāt, piemēram, tāds kukainis kā ozolu mūķene – tās kāpuri aizpērn pamatīgi apgrauza neskaitāmu Liepājas koku lapas. Ozolu mūķene nav tipiska Latvijas faunas pārstāve, tā ir spēcīga migrante, kas spēj pārvarēt lielus attālumus.

Savukārt atsevišķas Latvijai raksturīgās sugas, spējot kukaiņa dzīvei labvēlīgus apstākļus kūniņas stadijā gaidīt pat vairākus gadus, tām ir liela pašsaglabāšanās spēja. N. Savenkovs piemēram min purva raibeni, kas Latvijā nav bijis redzēts gadus divdesmit.

“Visbīstamāk kukaiņiem ir, ja liels sals mijas ar atkusni. Tad tie var aiziet bojā lielā skaitā,” uzsver entomologs. Bīstamāk būtu arī tad, ja sniega sega būtu plānāka, ja tā ir bieza, zemē mītošie kukaiņi ir pasargāti.

Neskatoties uz šās ziemas bargo salu, zeme vairākās vietās, piemēram, Medzes un Aizputes pusē, tā arī īsti nav sasalusi, uzzināja “Kurzemes Vārds”. Tas tādēļ, ka sals nācis līdz ar sniegu, un sniegs, kas sargājoši pārklāj zemi, daudzviet ne reizi tā arī nav nokusis.

Uzziņai
/ Ērce nav kukainis, tas ir zirnekļveidīgo klases dzīvnieks.

www.videsvestis.lv

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”