“Kumeliņš” skanējis neskaitāmas reizes
"Kurzemes Vārds"
Gaviezē tagad pietrūkst tāda ceļojoša muzikanta, secina sirmie gavieznieki, sanākuši senlietu krātuvē pieminēt 95. dzimšanas dienā Voldemāru Gavēni. Viņu gan tik oficiāli neviens nedēvē. Laikabiedriem dziesminieks ir vienkārši Valdis. Talantīgs vietējais puisis ar akordeonu plecos, kas spēlē ballēs, kāzās, kristībās un citos godos. Vājās redzes dēļ viņu pēc ballēm vienu nevar mājās laist. Kāds puisis nes akordeonu, Valdim zem rokas ķeras pāris meitenes. Toties jebkuru dzirdētu melodiju muzikants iegaumē un var nospēlēt pēc dzirdes.
“Čakšu kapsētā pie mūsu Valda kapa deg svecītes. Tie ir sveicieni no gaviezniekiem, kam viņš sagādājis prieku ar savu mūziku,” piemiņas pasākumu iesāk senlietu krātuves izveidotāja Alma Kāle. Viņa uzsver, ka māte visvairāk veidojusi V. Gavēņa mākslinieka likteni. Zēns pēc slimošanas ar šarlaku kļuva vājredzīgs, taču vecāki izlēma nesūtīt viņu prom no mājām uz speciālo skolu Rīgā. Valda skolasbiedrene Elmīra Rozenšteina atceras, kā kaimiņi viņai stāstījuši, ka mamma dēlam lasot priekšā uzdoto, lai viņš varētu mācīties. “Atnācu uz mūsu jaunatvērto pamatskolu 2. klasē. Valdis jau mācījās 6. klasē. Vecuma starpības dēļ jau nebija nekādas draudzības. Mēs tādi mazi krumslīši bijām,” sirmā kundze skaidro, kāpēc neko daudz par V. Gavēni pastāstīt nevarot.
Gaviezes pagasta darbiniece Ilga Sprūde tur rokās vecu kladi. “Māte bija vienkārša lauku sieva, kas ikdienā darīja visus nepieciešamos darbus. Bet, atverot šo dzeju kladi, var tikai apbrīnot to gara spēku, kas viņai bija un ko viņa deva tālāk,” saka A. Kāle. I. Sprūde atklāj, ka šī dzejas klade sākta 1914. gada 11. janvārī. Taču pārrakstīta 1929. gada 18. aprīlī, par to liecina ieraksts. “Tādas klades, kurās ieraksta mīļākos dzejoļus, bija visiem, man arī. Valda mamma lasījusi Heini, Šilleru, lielo domātāju darbus, krievu dzeju. No latviešu autoriem tuvi bijuši Veidenbaums, kura dzejas rindas ir liktas par šīs klades moto, arī Rainis, Aspazija, Treimanis. Pierakstīti arī spārnotie izteicieni,” kladi pārlapo I. Sprūde. Šie vērtīgie pieraksti ir jāsaudzē un būtu jārestaurē, jo kladei jau lapas birst laukā.
Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 11. decembra numurā.
#kvards-20171211-06#