Kopš 2015. gada Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolā par ēdināšanu rūpējas SIA ”Zālītes A”, pavēsta Dienvidkurzemes novada Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Kristīne Pastore.

Uzņēmuma vadītāja Ineta Kupše uz Grobiņu atnākusi kopā ar komandu, kas iepriekš gatavojusi skolēniem ēdienu Liepājas Raiņa 6. vidusskolā. Šī komanda atnākusi kopā ar tās vadītāju Vinetu Asni.

V. Asne novērojusi, ka joprojām skolēnu iecienītākais ēdiens ir makaroni ar sieru.

”Bet mēs ēdienkarti taisām ļoti dažādu un mācām bērnu jau no pirmās klasītes iepazīt garšas un pašiem arī izvēlēties,” viņa pastāstīja.

Tieši tāpēc uz kopgalda ēdiens ir lielajos traukos, no kuriem katrs ēdējs paņem tik, cik vēlas: gan zupu, gan kartupeļus, mērci, gaļu un salātus.

Par salātiem V. Asnei ir īpašs stāsts. ”Šobrīd ļoti daudzās ģimenēs mājās veselīgu ēdienu negatavo,” viņa novērojusi. ”Tāpēc ļoti daudz bērnu, sākot mācīties skolā, uz salātiem pat neskatās, tos neēd, bet mēs pie tā strādājām un pamazām viņus pieradinām.”

Ik dienas ēdienkartē ir vairāku veidu svaigie salāti: kāpostu, burkānu, biešu un citi.

”Liekot ēdienu uz šķīvja, mēs skaļi piedāvājam: kartupeļus, mērci, gaļu, īpaši uzsverot: un kurus salātus?” viņa smejas.

Tā pamazām bērni pie tiem pierod, un V. Asne apgalvo, ka jau tālākās klasītēs 98 procenti bērnu salātus ēd katru dienu.

I. Kupše slavē visu komandu, kas gatavo ēdienu, par mīlestību pret savu darbu, par radošumu, izdomu un komandas noturību. ”Ar pavisam nelieliem izņēmumiem šī komanda nav mainījusies kopš brīža, kad atnāca strādāt uz Grobiņu,” viņa norāda.

V. Asne piekrīt: šo darbu var darīt tikai tad, ja tas patīk! ”Un mūs, mūsu darbu te patiešām novērtē,” viņa ir patiesi priecīga. Novērtē gan mazi, gan lieli pusdienotāji. ”Tas arī mudina aizvien izdomāt atkal kaut ko jaunu,” viņa vēl piebilst.

Skolā ir arī sava konditoreja, kurai arī līdzīgi kā ēdienam, ko pasniedz skolēniem, ir savas specifiskas prasības par sastāvu, kas tajā drīkst būt.

Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolas direktore Laila Urbāne, vakar sveicot balvas ieguvējus, norādīja, ka šīs komandas gatavotajā ēdienā ir viss: tā ir gan garšīga, gan atbilst visām prasībām, kādas tiek izvirzītas ēdienam, ko pasniedz izglītības iestādēs.

Ar saņemto apbalvojumu ēdinātājus sveica arī Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Aivars Priedols, Grobiņas pilsētas pārvaldes vadītājs Juris Dabars un skolēnu vecāku vārdā divu meitu tēvs Oskars Špickopfs.

Visu ēdinātāju komandu ar īpaši šai reizei sagatavotu plakātu, dziesmu, ziediem, skaļu paldies un sirsnīgiem, ilgiem aplausiem sveica arī skolēni.

Lai skola varētu piedalīties šajā konkursā, bija jāiesūta nedēļas ēdienkartes paraugi un fotogrāfijas, ko izvērtēja konkursa žūrija.

Uzvarētājus noteica sešās nominācijās: Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē, Latgalē, Rīgā un visā Latvijā kopumā.

Skolu iesniegtās ēdienkartes vērtēja pēc vairākiem kritērijiem, tostarp pēc atbilstības Ministru kabineta noteikumiem Nr. 172 ”Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem”, vai ēdieni ir daudzveidīgi, vai izmantots pēc iespējas vairāk vietējo un sezonālo produktu, cik daudz cukura un sāls izmantots ēdienos, kā arī, vai pavāri spēj radoši un interesanti pagatavot bērniem atbilstošus ēdienus.

Kā atzina konkursa ”Labākais skolu ēdinātājs Latvijā” Rūta Grikmane, Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolas ēdienkarte atbilda visiem konkursa kritērijiem, tā no žūrijas locekļiem saņēma visaugstāko punktu skaitu un kā īpaši vērtīga pieredze atzīmēta iespēja skolēniem veidot pašiem savu porciju: izvēlēties produktus, tos kombinēt un sagatavot porcijas izmēru.

”Un arī tas, ka piedāvājumā ir daudz sezonālo salātu, ir augļi un daudz kas cits,” skaidroja R. Grikmane.

Balva konkursā piešķirta gan ēdinātājiem, gan skolas vadībai.

4. aprīlī Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolā pieredzes apmaiņā viesosies ēdinātāji no visas Kurzemes.

Konkurss “Labākais skolu ēdinātājs Latvijā” notika pirmo reizi, un kopumā bija saņemti 1087 pieteikumi no vecākiem, kur visaktīvākie izrādījās kurzemnieki, kam sekoja Vidzeme un Latgale.