Uzņēmēja Zigrīda Manteja Dunalkā, savā saimniecībā “Turaidas”, atvērusi pašas ražotās produkcijas veikalu “Bitītes”. Tajā nopērkamas zāļu tējas no apkaimes bioloģisko saimniecību pļavām un bišu ienesums. Vaicāta, kā šodien laukos izdodas attīstīt biznesu, saimniece citē savu mammīti. Viņas teicienu ģimenē nodod no paaudzes paaudzē – meitiņ, ja dzīvē iznāk paklupt, neraudi, piecelies, sakārto savu kronīti un ej tālāk!

Z. Manteja saka, ka ar visu tiekot galā, pateicoties savai ģimenei – vīram Andrim un dēlam Andrim. Taču liela loma esot arī Dunalkas lieliskajiem kaimiņiem. Pavasarī visi kopā svinot Baltā galdauta svētkus, bet veikaliņa atklāšanas dienā kaimiņi, radi un draugi no Dunalkas, Vecpils un Lieģiem, kā arī deju kolektīvs “Trumpe” sēž pie svētku galda, uz kura ir viss, ko paši šeit izaudzē un saražo, un goda vietā Daces Grasmanes ceptā kūka. “Esmu lietuviete, tāpēc mums ir cepelīnu pēcpusdiena,” uzsver Z. Manteja. “Un šodienas sanākšanas un papļāpāšanas tēma mums ir – vai laukiem būt? Tā kā lauki paliek tādi pieklusināti, mēs uzmundrinām, cits lai kūku cep, cits lai puķes audzē. Ilgi runājām, vai Dunalkā veikalu vajag, un nolēmām, ka vajag. Sapnis ir piepildīts. Rīts vai vakars, cilvēki atbrauc un saka: “Zigrīdiņ, mums vajag dāvaniņu!””

Klātesošos iepriecina pats Rudens, kas ieradies ciemos Dunalkas kultūras nama vadītājas Intas Dreimanes veidolā ar lapām greznotā apmetnī un cepurē. “Zigrīda ir enerģiska, darboties griboša. Viņai nav laika novecot,” saka I. Dreimane. Sarunā veikaliņā starp smaržīgo tēju paciņām un medus burciņām izskan atziņas, kāpēc ir svarīgi laukiem būt, tās uzrakstījuši Zigrīdas viesi. Piemēram, laukiem būt, jo lauku cilvēks ir latviešu tautas pamats un nākotne un šeit bērni iemācās strādāt. Un – lai lauku smarža nepazūd.

“Turaidās” ir 2,4 ha zemes, Z. Manteja slēdz līgumus ar apkaimes bioloģiskajiem zemniekiem, lai savāktu tējām augus. Pašai bioloģiskā saimniecība ir no 2003. gada. “Kādreiz kautrējāmies to teikt, jo mūs apsmēja. Tikai gadus divus redzu, ka bioloģiskos zemniekus sadzird. Tas ir ļoti grūts, pamatā roku darbs. Bet nu cilvēki pasaka labus vārdus arī par vienkāršību,” atzīst saimniece. Šeit var iepazīt viņas ražojumu ceļu no sēkliņas līdz paciņai un no bitītes līdz burciņai.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 22. oktobra numurā.

#kvards-20181022-06#