Sestdien Liepājas puses novadu mežu īpašnieki devās lūkot, kā darbojas frēze, kas sagatavo augsni jauno kociņu stādīšanai. Šādi sagatavotā zemē mežu gan varēs stādīt tikai pavasarī.

Patīk meklēt pamatu

Meža frēzes darbošanos Bārtas pagasta mežā demonstrēja SIA “Metsaliitto Latvia” šoferis, traktorists Aivars Treimanis. Frēzi darbina traktors “John Deere 648H”, un visa tehnika kopā sver 20 tonnas. Pāri celmiem un atstātajiem nevērtīgajiem kritušajiem kokiem tā iet kā tanks. Tomēr, apmežojot lauksaimniecības zemes, aizaugums, kas slejas jau cilvēka augumā, esot jānovāc.

A. Treimanis stāsta, ka frēze spēj pieveikt hektāru stundā, šajā laikā tiek izlietoti 24 – 30 litru degvielas. To, kādas joslas paliek aiz spēkrata, iespējams regulēt ar speciālu datorprogrammu.

Aiz spēkrata paliek divas izvagotas rindas. Ja vienas vidū kociņu iestāda, uz katru pusi paliek vēl pusmetrs. Līdz ar to aizaugums, kas cirsmā parādīsies otrajā un trešajā gadā pēc jaunā meža iestādīšanas, stādiem vairs netraucēs augt un attīstīties.

Egles izmirst

Stādot egli, jāievēro, lai stāds zemē iegultu līdz sakņu kakliņam. Ja iestādīs līdz ar skujām, paies laiks, kamēr kociņš izdzīs papildu saknes. Ja par seklu, arī nebūs labi. Pēc tam vēl zeme jāpiemin un jāpārbauda, vai stāds viegli nenāk ārā. “Zinātniski tas saucas – ja parausta ar 20 kilogramu spēku un nāk ārā, jāmin vēl,” norāda mežsargs.

Egles stāds atšķirībā no bērza un priedes zemē drīkst iegult slīpi, piebilst A. Velvere.

Nākamais stāds zemē gulst pēc diviem soļiem. Divatā šādā veidā 12 stundās varot apstādīt hektāru zemes. Savukārt ar ietvarierīci, kas nopērkama tikai Rīgā un maksā 140 latu, viens cilvēks dienā var iestādīt 2000 stādu. Tāds daudzums nepieciešams vienam hektāram zemes.

Kad mežs iestādīts, jāizdomā, kā jaunos kociņus pasargāt no meža zvēriem.

Vēl šajā vasarā konstatēts, ka lielās platībās nokaltušas egles. Viena no versijām, kādēļ tas tā, saistīta ar globālo sasilšanu. Egles raksturīgas ziemeļgalam, saka mežsargs un piebilst, ka tas varētu likt domāt par cita veida stādāmā materiāla izvēli.

Savukārt praktiskie meža kopšanas paraugdemonstrējumi notika netālu no atkritumu poligona “Ķīvītes”.

Dienas pirmajā daļā mežsaimnieki akciju sabiedrības “Latvijas finieris” zālē Grobiņā jau bija noklausījušies teoriju par augsnes sagatavošanu, stādāmā materiāla izvēli, mistrojuma veidiem un agrotehnisko kopšanu. Uz apmācību bija ieradušies vairāk nekā 10 mežu īpašnieku.

Šī bija vienīgā nodarbība, ko Liepājas pusē šomēnes organizēja Meža konsultāciju pakalpojumu centrs. Oktobrī meža zemju īpašniekus izglītos Olga Miezīte no Latvijas Lauksaimniecības universitātes.

Plašāk lasiet pirmdienas “Kurzemes Vārds” numurā.