Lapseņu ligzdas sasniegušas maksimālo lielumu, labvēlīgie laika apstākļi veicinājuši šo dzēlējkukaiņu skaita palielināšanos. Savu pūžņu tuvumā tās kļuvušas daudz agresīvākas, tāpēc cilvēkiem, īpaši tiem, kam ir alerģija pret kukaiņu dzēlieniem, ieteicams būt uzmanīgiem saskarē ar šīm samērā bīstamajām radībām.

Klūp virsū cilvēkiem

Ir dzirdētas sūdzības, ka tieši augusta beigās lapsenes, ko Kurzemes pusē mēdz dēvēt arī par spindzelēm, izceļas ar neizprovocētu agresiju. Kāda mazdārziņa saimniece stāstīja, ka kāda spindzele dūcinājusi viņai apkārt, te pēkšņi uzmetusies uz skausta un iedzēlusi kaklā. “Nevienu gadu tā nav bijis, ka pašas klūp virsū! Pūzni arī tuvumā nemanīju. Un sāpes arī daudz spēcīgākas nekā citas reizes. Vai uz rudeni tām inde paliek spēcīgāka, vai?” šķendējās dārzkope.

Lapsenes manītas sirojam it visur. Daudzi cilvēki, kuriem tās izraisa īpašu riebumu, neuzdrīkstas tuvoties atkritumu tvertnēm, jo tur jau pa gabalu dzirdama draudīgā dūkoņa. Veikalos, kur ir kāds saldums, lapsenes salido desmitiem. Patiesībā vienkāršāk būtu uzskaitīt tās vietas, kur šogad spindzeļu nav.

Visticamāk, nav tāda cilvēka, kurš nezinātu, kādas izskatās lapsenes. Tās galvenokārt ir sabiedriski kukaiņi, kas dzīvo saimēs. No papīram līdzīgas substances, ko iegūst no satrupējušas koksnes, to sakošļājot un samitrinot ar siekalām, lapsenes veido ligzdas jeb pūžņus. Tie var atrasties koku dobumos, ēkās, kokos, krūmos, zālē, alās un augsnē.

Latvijā zināmas 12 lapseņu sugas. Lielākā suga, kas sasniedz pat trīs centimetru garumu, ir sirsenis (latīniskais nosaukums – Vespa crabro).

Izglābs vēsāks laiks

“Inde lapsenēm nav kļuvusi ne stiprāka, ne vājāka. Tās koncentrācija būtiski nemainās. Dzēliena sāpīgums ir atkarīgs no indes daudzuma. Jo lielāks kukainis, jo tam vairāk indes,” skaidro entomologs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Voldemārs Spuņģis. Ir atšķirība, vai cilvēkam iedzeļ tā saucamā darba lapsene vai mātīte. “Sāp jau tik un tā, taču mātīte izmēros ir daudz lielāka, tāpēc tās dzēliens būs stiprāks,” norāda V.Spuņģis.

Protams, vissāpīgākais ir lielākās lapsenes – sirseņa – dzēliens, jo tam ir visvairāk indes. Taču V.Spuņģis norāda, ka sirsenis ir miermīlīgākais no visām lapsenēm, un, ja to neaizskars, tas cilvēku neaiztiks. Parastās lapsenes gan ir daudz agresīvākas. “Tagad to ligzdu lielums ir sasniedzis maksimumu, lapseņu ir daudz, un tās savu mītni sargā plašākā teritorijā. Tāpēc nav brīnums, ka pirms diviem mēnešiem tās neklupa cilvēkam virsū, bet tagad dzeļ. Pūznim kaut kur netālu ir jābūt,” apgalvo V. Spuņģis.

Lapseņu aktivitāte pierimšot septembra vidū. Ja laiks kļūs jūtami vēsāks, tad šie dzēlējkukaiņi rimsies vēl ātrāk, prognozē V.Spuņģis. Bet tagad cilvēkiem vajadzētu būt piesardzīgākiem, īpaši tiem, kuriem pret kukaiņu indi ir alerģija. Viņiem saskare ar lapsenēm var būt pat nāvējoša.

Mirst pēc sirseņu uzbrukuma

“Šogad vairāki cilvēki pēc kukaiņu uzbrukuma meklējuši palīdzību stacionārā, daži ir ārstējušies arī Intensīvās terapijas nodaļā. Taču, paldies Dievam, visi ir atlabuši un veseli izrakstīti no slimnīcas,” stāsta Priekules slimnīcas galvenā ārste Tatjana Ešenvalde. Taču lapseņu uzbrukumam var būt arī letālas sekas.

Pērn kādu jaunu vīrieti spēka gados sakoduši vairāki sirseņi, kad viņš, pļaujot zāli, nejauši aizķēris kukaiņu pūzni. Vīrietim iestājies anafilaktiskais šoks, kas ir bīstamākā no alerģijas izpausmēm un apdraud dzīvību. Pirmajā reizē mediķiem vīrieša dzīvību izglābt izdevies. Taču neilgi pēc atlabšanas, aptuveni pēc divām nedēļām vīrieti atkal sadzēlis sirsenis. Un šoreiz reakcija bijusi zibenīga – cilvēks nomiris dažu minūšu laikā, un palīgā atbraukušajiem mediķiem atlicis vien konstatēt viņa nāvi.

Tāpēc T.Ešenvalde iesaka ļoti nopietni izvērtēt situāciju, ja dzīvesvietas tuvumā ir kāds lapseņu pūznis. Vislabāk to likvidēt, kaut arī tas maksā naudu, ja pašu spēkiem to paveikt neriskē. Un, ja pēc lapsenes dzēliena cilvēks jūt tirpoņu, reiboni, elpas trūkumu un metas tumšs gar acīm, tad nekavējoties jāsauc ātrā palīdzība vai arī sadzeltais jāaizved pie ārsta.

V.Spuņģis savukārt norāda, ka cilvēkam ir iespējams uzlabot savu imunitāti pret lapseņu indi. Arī ar alerģiju sirgstošajiem. “Var sākt kaut vai ar dunduru dzēlieniem. Zināma reakcija, protams, būs, toties pēc tam ir lielākas izredzes pārciest bites vai lapsenes uzbrukumu. Ja cilvēks it nemaz neuzņem svešas olbaltumvielas, nelīdzēs nekāda veselīga pārtika. Dzēliens būs sāpīgs, un alerģiskā reakcija – neprognozējama. Taču, ja laiku pa laikam iedzeļ kāds mazāk bīstams kukainis, tā inde darbojas pēc vakcīnas principa, proti, pasargā organismu no lielākas indes devas,” piebilda V.Spuņģis.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

Sirseņi ir lielākie lapseņu sugas pārstāvji, tāpēc arī bīstamākie, jo tiem ir daudz vairāk indes nekā parastajām lapsenēm. Alerģiskiem cilvēkiem sirseņa dzēliens var izraisīt pat nāvi.

Ja sirseņu pūznis iebūvēts kādā no ēkām, to labāk likvidēt.