Kaut gan cīņa ar latvāņiem uzsākta jau pirms laba laika un izlietots daudz līdzekļu, kaut cik nozīmīgi panākumi nav gūti. Tādēļ valdība šonedēļ apstiprināja Zemkopības ministrijas noteikumus, lai ierobežotu šo augu izplatīšanos. Striktāki noteikumi bija nepieciešami tāpēc, ka zemes īpašnieku aktivitāte ir maza. Pašlaik neviens valstī nespēj pateikt, cik liela ir latvāņu izplatība, kaut gan speciālistiem nav šaubu, ka invazīvais augs samazina vides bioloģisko daudzveidību, rada ekonomiskus zaudējumus valsts lauksaimniecībai, kā arī kaitējumu cilvēku veselībai.

Zemkopības ministrijas speciālisti skaidrojuši preses pārstāvjiem, ka noteikumi ir akceptēti, lai koordinētu latvāņu ierobežošanu. Turpmāk paredzēts, ka valsts pārvaldes iestādēm būs jānodrošina sabiedrībai pieejama informācija par latvāņu izplatību dažādās zemes lietošanas mērķu grupās.

Nesen “Kurzemes Vārdā” stāstījām par zemes apsaimniekotāju Aivaru Burģi, kurš, apsedzot plantāciju ar tumšu, gaismu necaurlaidīgu plēvi, sekmīgi latvāņus pieveicis savā īpašumā Durbē. Laikraksts novēroja, ka, pielietojot pļaušanas paņēmienu, latvāņus cenšas ierobežot arī uzņēmums “Rietumu krasts”, kas iegādājies ap 40 hektāru lielu zemes īpašumu Durbes novadā pie Šukteriem. Tomēr daudzās vietās mūsu rajonā latvāņi joprojām zied un vairojas, neviena netraucēti, un tas, protams, mazina arī kodīgo augu apkarotāju panākumus.

“Kurzemes Vārds”

Latvāņu audzes pie Šukteriem.