Nākamnedēļ Rīgā notiks seminārs par trifeļsēņu audzēšanas iespējām Latvijā. Zemkopības ministrija norāda, ka tas Latvijā kļuvis aktuāli. Taču Dienvidkurzemē neviens līdz šim tās audzējis nav.

28. septembrī pulksten 10 tas sāksies Zemkopības ministrijas Lielajā zālē, informē www.laukutikls.lv. Vispirms doktors Salems Šamekls Juva, Trifeļu centra direktors no Somijas, stāstīs par šo sēņu audzēšanu kā jaunu ienākumu avotu lauku teritorijās. Viņš arī dalīsies Somijas pieredzē. Savukārt Latvijas Mikologu biedrības vadītāja Diāna Meiere stāstīs par trifelēm un citām pazemes sēnēm Latvijā.

Semināru rīko Valsts lauku tīkla Sekretariāts sadarbībā ar Zemkopības ministriju. “Trifeļsēņu audzēšana Latvijā pēdējos mēnešos ir kļuvusi par aktualitāti,” teikts semināra pieteikumā. Mērķis ir informēt lauksaimniekus un LEADER Vietējās rīcības grupas par iespējām šī uzņēmējdarbības veida attīstīšanā Latvijā. Somijā pieredze uzņēmējdarbības uzsākšanā trifeļsēņu audzēšanā esot gūta, izmantojot LEADER projektu sniegtās iespējas. Pašlaik tā attīstās kā jauns uzņēmējdarbības veids, un Somijas pārstāvis izteicis vēlēšanos sadarboties ar Latvijas vietējās rīcības grupām un uzņēmējiem.

Dienvidkurzemē – bijušajos Liepājas, Kuldīgas un Saldus rajonos – līdz šim par trifeļu audzēšanu nekas nav dzirdēts, saka Dienvidkurzemes reģiona Valsts lauku tīkla speciāliste Indra Āboliņa. Arī viņa gatavojas piedalīties Zemkopības ministrijas rīkotajā seminārā. Ļaudis līdz šim nodarbojušies ar austersēņu un šitaki sēņu audzēšanu. “Bet procesā ir jāiegulda daudz darba, rūpīgi jāievēro tehnoloģijas. Tas ir grūti,” piebilst I. Āboliņa.

Rudbāržu saimniecība “Garīkas” ir vienīgā Latvijā, kas kopš 90. gadiem nepārtraukti nodarbojas ar šitaki sēņu audzēšanu, saka “Garīku” saimniece Valda Vjaksa. Latvijā vidēji esot apmēram 10 šo sēņu audzētāju, taču tie mainoties: “Pamēģina un pēc tam pamet.” Arī “Garīku” pieredze liecina, ka viegli tas nav, grūti bijuši pirmie 10 gadi, līdz audzēšana nostabilizējusies.

Visas sēnes, kas saimniecībā izaug, turpat arī patērē – tās gatavo viesu nama virtuvē. V. Vjaksa piekrīt, ka tieši realizācijas iespēju trūkums varētu būt par iemeslu tam, kāpēc ar šīs netradicionālās kultūras ieviešanu nevedas. Tas pats attiecas arī uz citām netradicionālām kultūrām: “Realizācija – tas ir slideni.” Uz jautājumu, vai šitaki sēņu audzēšana “Garīkās” ir tikai hobijs, saimniece mēdzot atbildēt – biznesam par vieglu, hobijam atkal daudz par dārgu.

Bet par iespējām audzēt trifeles viņa nav domājusi. Arī tāpēc, ka nebūt ne viss Latvijā ievestais te patiešām arī aug.

Uzziņai:

-Trifeles ir pazemes sēņu grupa, un daļa to šķirņu ir vispāratzītas delikateses.

-Ir vairākas ēdamo trifeļu sugas, kuru pamatareāls ir Eiropas dienvidi.

-Pēdējos gados interese par trifeļu audzēšanu to augstās cenas dēļ ir ievērojami augusi, un plantācijas izveidotas arī Zviedrijā un Somijā.

-Latvijā ir ziņas par vienas ēdamas trifeļu sugas atrašanu Ķemeru apkārtnē, taču pēdējos gadu desmitos tā nav konstatēta. Tas gan pilnīgi droši nenozīmē, ka trifeļu nav, jo to atrašana – gan kulināriem, gan pētnieciskiem mērķiem – ir visai sarežģīta.

www.horti.lv

Dina Belta
“Kurzemes Vārds”