Latvija UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam nominējusi Grobiņas arheoloģisko ansambli, kas uzskatāms par atslēgu unikālai pasaules komunikācijas pieredzes maiņai, laikrakstu informē nominācijas pieteikuma redaktore un Grobiņas tūrisma kluba “Oga” projektu vadītāja Ilze Kārkliņa.

Grobiņa pirmsvikingu periodā no 7. līdz 9. gadsimtam kļuva par agrāko un iespaidīgāko skandināvu aizjūras apmetni. Līdz ar to Grobiņas arheoloģiskais ansamblis ir unikāla, ļoti labi saglabājusies liecība par vikingu laikmeta skandināvu aizjūras aktivitāšu pirmsākumu, skaidro vadītāja. UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam nominācijā “Grobiņas arheoloģiskais ansamblis” ir iekļauti vairāki objekti, arī Grobiņas pilskalns, Skābaržkalns un senpilsēta.

Kārkliņa min, ka bieži gan grobiņnieki, gan liepājnieki domā, ka pilskalns ir tas, kur atrodas pilsdrupas, bet tā nebūt nav. Ansamblī iekļauti arī Priediena senkapi, Atkalna senkapi, Porānu (Pūrānu) senkapi un Smukuma senkapi. Šie Grobiņā esošie arheoloģiskie pieminekļi palīdz iztēloties, kā šeit izskatījās pirms vairāk nekā tūkstoš gadiem. Senkapi un pilskalni, kas kompakti izvietoti Grobiņā un tās tuvākajā apkārtnē, uzbur ikviena fantāzijā īstu viduslaiku ainavu. Visa Kurzemes piekraste ir bijusi aktīvs un darbīgs reģions gadsimtiem ilgi, kur kūsājusi tirdzniecība un migrācija. Vēstures pieminekļi, kas veidojušies no 7. līdz 13. gadsimtam, ir rūpīgi sargāti no asā laika zoba un saglabāti nākamajām paaudzēm. “Mums vienkārši ir jāsaprot, ka mēs esam īpaši. Mēs esam atslēga uz vikingu laikmetu,” saka I. Kārkliņa.

10 gadu ilgais darbs arheoloģiskā mantojuma vērtību apzināšanā un izcelšanā, kas apkopots nominācijas pieteikumā, tapis, sadarbojoties Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei (NKMP), Grobiņas novada domei un vietējiem iedzīvotājiem (aktīvā tūrisma centra “Kuršu vikingu apmetne” jauniešiem un vēstures entuziastiem) ar Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Latvijas Universitātes, Liepājas pašvaldības (Liepājas muzeja), Pašvaldību savienības un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas atbalstu. Īpaša loma nominācijas pieteikuma tapšanā bija zinātniskās sadaļas ekspertiem – vēsturniekiem un arheologiem – Elīnai Guščikai, Ingrīdai Līgai Virsei, Jurim Urtānam, Egitai Lūsēnai, Jānim Asarim, Andrim Šnē.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis atzīst, ka šobrīd esam liela notikuma priekšā: “Tas ir daudzu gadu darbs, kurā iesaistīti vairāku jomu profesionāļi. Pieteikums un iespējamais pozitīvais rezultāts apliecina mūsu kultūras bagātību un daudzslāņainību, kā arī sekmēs lielāku interesi par Latviju starptautiskā mērogā. Ceru, ka gada laikā Latvija varēs lepoties jau ar trim objektiem Pasaules mantojuma sarakstā!” Arī NKMP vadītājs Juris Dambis atzinīgi vērtēja Grobiņas profesionāļu, pašvaldības un sabiedrības interešu grupu veikto darbu, kura rezultātā radīta jauna vietas identitāte. “Grobiņas arheoloģiskais ansamblis ir varens gan no vēsturiskā viedokļa, gan nākotnes vārdā – pilsētas, novada un pat visas valsts attīstībā. Šajos astoņos gados, kopš esam sākuši aktivitātes ar vikingu tēmu, tūrisma apjoms pieaudzis par vairāk nekā 15%, bet būtiskais ir tas, ka mūsu iedzīvotājiem un jo īpaši jaunatnei ir pieaudzis izpratnes līmenis par pašu vēsturi, ar kuru varam lepoties arī starptautiskā mērogā,” gandarīts ir Grobiņas novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols.

Iesniegtās nominācijas Pasaules mantojuma sarakstam izvērtē padomdevējinstitūcija Starptautiskā ievērojamu vietu un pieminekļu padome (ICOMOS). Ņemot vērā ekspertu ieteikumus, lēmumu par vietu iekļaušanu Pasaules mantojuma sarakstā pieņem UNESCO Pasaules mantojuma kmiteja. UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā no Latvijas pašlaik iekļauti divi objekti – Rīgas vēsturiskais centrs (iekļauts 1997. gadā) un Strūves meridiāna loka divi punkti (iekļauti 2005. gadā). Kopumā pasaules mantojuma sarakstā iekļauta 1121 vieta, kas atrodas 167 pasaules valstīs.