Latvijas bagātība var būt rodama smiltsērkšķos
Smiltsērkšķu audzēšana no uzņēmējdarbības viedokļa ir izdevīga, apstiprina Latvijas augļkopju asociācijas konsultante Kurzemes reģionā un diplomēta dārzkope Ligita Rezgale. Pieprasījums pēc mūsu ogām šogad esot sevišķi izteikts.
Oranžo ogu audzēšana prasot ļoti maz izdevumu, ja neskaita to brīdi, kad sākas ražas ievākšana, stāsta L. Rezgale, kas ir arī zemnieku saimniecības “Mucenieki” vadītāja Saldus novada Jaunlutriņu pagastā. Arī tur tiek audzēti smiltsērkšķi. Ogas no zariem varot knibināt nost ar rokām, taču tas nav nekāds patīkamais process. Tas ir lēni, turklāt rokas tiek sadzeltas gluži kā pēc cīņas ar kaķi. “Daudzi to nemaz nevar darīt, jo āda netur,” par ogu izdalītās sulas radīto ietekmi teic konsultante. Viņas saimniecībā smiltsērkšķu ogu zari tiek nogriezti un likti saldētavā vismaz mīnus 20 grādos. Pēc tam, kad ogas sasalušas, tās no zara krītot nost, to pakratot vien. Tādējādi ievākšana ir ātra, nesāpīga un viegla, apliecina L. Rezgale. Taču, ja izmanto šo ogu vākšanas metodi, krūmam esot jāļauj divus līdz trīs gadus ataugt.
Lai smiltsērkšķi labi augtu, tiem neesot nepieciešami nekādi augu aizsardzības līdzekļi. Tāpēc arī tās ogas, kuras par bioloģiskām nav atzinušas attiecīgās institūcijas, esot tikpat bioloģiskas kā tās, kurām izsniegts sertifikāts. “Ogas jau ir bioloģiskas, sertificē, vai nesertificē,” norāda L. Rezgale.
Tas, ka mazie oranžie auglīši ir patiesi veselīgi, praksē jau pārbaudīts. Kā jūtot, ka gripa klāt, tā smiltsērkšķu sula mutē iekšā. “Ilgi neesam slimojuši,” apliecina L. Rezgale. No ogām “Muceniekos” tiek gatavota ne vien sula, bet arī eļļa.
Pieprasījums pēc šīm dabas veltēm ir, apgalvo saimniece. Esot saimniecības, kas uz vietas nodarbojas ar ogu pārstrādi, citas izvēloties tās, piemēram, nodot SIA “Pure Food”. “Šogad uzradušās vairākas firmas, kam ir ļoti liela interese par ogām,” novērojusi L. Rezgale. Viņasprāt
L. Rezgale norāda, ka ogu biznesā lietas strauji iet uz priekšu. Un, iespējams, šī varētu būt nozare, kas Latviju paceltu citā līmenī.
Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 6. septembra numurā.
#kvards-20110906-06#