liepajniekiem.lv
Viņa rēķina, ka šis ir 25. gads kopš pirmajiem soļiem un darbiem komisijā un otrās pašvaldību vēlēšanas Latvijas lielākā novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājas amatā.
“Bet zinu jau tagad – kad vēlēšanas būs galā, būs nepieciešama kāds rehabilitācijas posms dzīvē,” viņa saka smejoties.
Maisā neiebāzīs
“Ja nemaldos, tas bija 2000. gads. Man varēja būt 24 gadi,” D. Zukule prāto, cik ilgi darbojas vēlēšanu komisijās.
Strādājusi Medzes pagasta padomē par sekretāri. “Uzrunāja iesaistīties, piekritu. Un jau ar pirmo reizi iepatikās!
Pilnībā piekrītu teicienam – kas saslimst ar vēlēšanām, tad tas tā paliek uz mūžu!”
Iesākumā bijusi komisijas locekle, tad sekretāre – iziets cauri vēlēšanu norises procesam krustu šķērsu, no dažādiem skatpunktiem, pienākumiem un mērogiem – vispirms pagastā, tad Grobiņas novadā.
Pārejas periodā, kad Dienvidkurzemes novads vēl nebija izveidojies, bet tikai tapa un bija jāveido novada vēlēšanu komisija, iesaistījās D. Zukule.
Piekrist bijis pašas apzināts lēmums.
“Vēlēšanu ziņā mani iebāzt maisā nevar!”
viņa smaidot piebilst, vērtējot savu atbilstību šim atbildīgajam amatam.
“Grūti paredzēt aktivitāti vēlēšanās. Man jau šķiet, ka interese ir, taču ar mums par vēlēšanu norisi kontaktējas tie, kuri dosies vēlēt.
Vēlēšanām esam gatavi, visi iecirkņi iekārtoti, komisiju darbinieki ir gatavi sagaidīt un pieņemt vēlētājus visas nedēļas garumā un arī 7. jūnijā.”
27 vēlēšanu iecirkņos strādā 178 darbinieki. “Ja kādam kāds jautājums, tas viss nāk pār un caur mani, man jāspēj atbildēt un tikt galā.”
Vēlēšanu laikā darba ir daudz, tas ir stresa pilns un kādreiz uzvirmo emocijas, atzīst novada vēlēšanu komisijas sekretāre Sanita Frīdmane.
“Kad vajag, Dace spēj runāt tiešu valodu un reizēm pat ar vienu vārdu pateikt to, kā jābūt, un viss atgriežas ierastajās sliedēs,”
raksturo kolēģe.
Ar D. Zukuli viņa ir pazīstama vairāk nekā 15 gadus.
“Iepazināmies 2009. gadā, kad kļuvu par Medzes pagasta pārvaldnieci, viņa tad bija sekretāre. Strādājām plecu pie pleca tad un to darām tagad vēlēšanu komisijā. Arī te esam viena otrai atbalsts, bet mums nav tā sadalīts kā priekšniecei un sekretārei,” saka S. Frīdmane.
D. Zukule atzīst, ka lielākais stress rodas, ja neiet kāda programma, serveris vai internets uzkaras. Tas ir iemesls ja ne redzamai, tad iekšējai panikai gan.
“Vēlētāji stāv rindā, nesaprot, kāpēc neiet uz priekšu. Un tad nav lielākas laimes, kad atkal viss aiziet!
Tik daudz esam atkarīgi no elektroniskajām iespējām tagad – agrāk daudzus darbus vēlēšanās darīja ar roku,” viņa salīdzina.
“Mums jau bija kā katru gadu vēlēšanu ģenerālmēģinājums, jāizprot, kādas var būt nesaprašanās, neizdošanās. Cerams, ka pašā vēlēšanu dienā viss būs kārtībā.”
Tas trakais 2021. gads
“Pirms četriem gadiem bija grūts periods. Veidojot novada komisiju, kopā sanāca visas bijušo astoņu novadu komisijas, katra nāca ar savu bagāžu un pieredzi. Man pieredzes kā priekšsēdētājai tikpat kā nebija.
Tā bija tāda taustīšanās, meklēt zelta vidusceļu, lai nepazustu nevienam darba prieks,”
D. Zukule secinājusi, ka pirms četriem gadiem, kad notika pirmās Dienvidkurzemes novada pašvaldības vēlēšanas, bijis pārbaudījums ne vien pašai kā priekšsēdētājai, bet arī kovida ierobežojumi.
“Tam visam klāt vēl noteikumi – kā telpas iekārtot, kā to visu organizēt, paredzēt, ko darīt, ja nu kāds komisijās pēkšņi saslimst, jo rindām uz darbu iecirkņos nestāvēja. Bet diezgan gludi tikām sveikā cauri tām dienām,” viņa vērtē.
“Cilvēki iecirkņu komisijās strādā jau gadiem.
Taču pirms četriem gadiem bija daži iecirkņi, kur neviens nepieteicās un pat nebija pierunājami strādāt! Dabūjām stabilus cilvēkus, kas īstenībā nemaz nav vietējie,” pieredzē dalās priekšsēdētāja.
Pirms četriem gadiem arī paralēli visam vēlēšanu trakumam un pienākumiem gan komisijā, gan tiešajā darbā pabeigusi augstskolu “Turība”, iegūstot jurista palīga kvalifikāciju.
“Tas man ļoti noder darbā. Taču tas bija tiešām traks gads! Novadu apvienošanās, kas maniem tiešajiem kolēģiem grāmatvežiem nozīmēja ne to vienkāršāko un vieglāko laiku darba dzīvē, tad vēl vēlēšanas jānoorganizē kā komisijas priekšsēdētājai, paralēli tam visam augstskolas pabeigšana un kovids!
Es pat nezinu, neatceros, kā es to gadu izdzīvoju! Intensīvs laiks, ko atcerēties.
Tagad, ja ir kādas grūtības, es saku – ja es izdzīvoju 2021. gadā, tad šis ir pilnīgs sīkums!” viņa ir lepna par paveikto.
Spēku rod mājās
D. Zukule ir liepājniece, taču, apprecoties ar vīru Mareku, kļuvusi par medzenieci.
“Jaunībā veidojot ģimeni, daudz nedomā, kur dzīvosi un kā, – kur ģimenes dzīve ved, tur ved. Nebija tādu pārdomu, vai gribu dzīvot pilsētā vai laukos. Ja ir mīlestība, tad ir!
Mājas ir tur, kur ir īstais cilvēks!”
Izaudzinājuši divus dēlus, kas nu jau pieauguši. Viens tepat, otrs dzīvo Ventspilī.
Lai atgūtos no stresa, D. Zukule teic, ka viņai nav tādu izteiktu un nopietnu hobiju. “Varbūt tie ir rokdarbi, kas arī man mainās – kartīšu izšūšana, gleznošana, bet par tādu es to nesauktu, drīzāk krāsu jaukšana. Tas palīdz atslēgties no ikdienas,” viņa pastāsta.
“Viss brīvais laiks paiet lauku sētā. Mums ir lauku māja, kas prasa rūpes. Visādi darbi jāuzņemas. Patīk padarboties dārzā, bet minimāli.
Taču mājas noteikti būs tā vieta, kur atgūšos pēc vēlēšanām, – kāds rehabilitācijas periods pēc šī darba cēliena noteikti būs jāiziet,”
viņa saka.
Vizītkarte
Dace Zukule
- Dzimusi 1976. gada 5. maijā.
- Dienvidkurzemes novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja.
- Novada vecākā algu grāmatvede.
- Mācījusies Liepājas 1. vidusskolā un vakarskolā.
- Ieguvusi grāmatvedes un jurista palīga kvalifikācijas.
- Sieva Marekam, mamma dēliem Elvim un Emīlam.
- Patīk piedalīties pasākumos, interesē teātris, koncerti.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
