Pāvilostas novada Ziemupē, Plocē un Saraiķos, kur pirms dažiem gadiem likvidētas pasta nodaļas, tagad noņemtas arī vēstuļu kastītes, “Kurzemes Vārdam” pavēstīja iedzīvotāji. Divas pastkastes pazudušas arī Pāvilostā.

“Pašlaik optimizējam izmaksas un noņemam vēstuļu kastītes,” norāda valsts akciju sabiedrības “Latvijas pasts” sabiedrisko attiecību speciāliste Agija Tērauda. Uzturēt tās neesot rentabli. Šādi rīkoties nolemts tāpēc, ka tur ievietoto sūtījumu skaits bijis pārāk mazs – pāris vēstuļu mēnesī. “Kur ir vairāk nekā desmit, tur tiek atstātas,” norāda A. Tērauda. Izrādās, iedzīvotājus par to neesot bijis arī jābrīdina. “Nav gluži tāds pienākums – informēt,” tā “Latvijas pasta” pārstāve. Turklāt iedzīvotājiem regulāri tiekot darīts zināms, ka iespējams izmantot pastnieka pakalpojumus. Arī turpmāk, ja nepieciešams nosūtīt vēstuli vai saņemt cita veida pakalpojumus, esot jāsazinās ar pastnieku vai piegādes punktu.

“Var jau būt, ka cilvēki neraksta vēstules. Bet ar pašvaldību nekas nav saskaņots. Varētu domāt, ka kāds nozadzis,” neizpratnē par šādu “Latvijas pasta” rīcību ir vietējā iedzīvotāja. Tas būtu tāpat, kā noņemt autobusu pieturas stabu vietā, kur gadiem gaidīts sabiedriskais transports un pēkšņi tas vairs nebūtu pieejams. “Manā uztverē saziņa, sakari ir tas pats, kas transports,” uzskata Ziemupes Tautas nama vadītāja Daina Vītola. Viņasprāt, pastnieks, braucot savu maršrutu, vēstules no pastkastēm būtu varējis izņemt.

Tagad mācot bažas, vai, nododot vēstuli pastniekam, tas būs maksas pakalpojums. “Vai “Latvijas pasts” nav pakalpojumu sniedzējs tautai? Vai tas ir bizness kādam?” noteic D. Vītola.

“Kurzemes Vārds”