12. jūlija rītā pie Dienvidkurzemes novada domes ēkas pulcējās ap 100 cilvēku ar plakātiem rokās, paužot kategorisku “nē” rūpnīcas būvniecībai un dodot skaidru signālu deputātiem, kuriem būs jāpieņem gala lēmums – atļaut vai liegt bīstamo atkritumu pārstrādi.

Citu sūdus nevajag

“Kādēļ mums šeit vajag rūpnīcu, kur pārstrādās no kaut kurienes atvestus atkritumus, no kuriem tik un tā pāri paliks atkritumi!” sašutumu pauda Daiga Rimšāne. “Lai tad tie cilvēki, kas šo ideju bīda, pie savām mājām arī ražotni veido.” Arī Inese Millere nepavisam neuzticoties ieceres autoriem. “Kad bija tikšanās zūmā, mani fascinēja teiciens: “nu, kad kaut kas notiks, tad būs kā parasti tādās situācijās, sāks to risināt”. Nav izskanējusi neviena simtprocentīgi droša un pārliecinoša atbilde, kāpēc mums tas viss būtu vajadzīgs,” viņa teica.

Ināra Kigitoviča uzsvēra, ka apkārtējā vide un iespēja elpot tīru gaisu ir vissvarīgākās. “Pats vārds jau pasaka, ka tie ir bīstamie atkritumi. Ar iecerēto pārstrādi jebkurā gadījumā tiks piesārņots ūdens, gaiss, tāpat būs apdraudēta cilvēku veselība, arī dzīvnieki un putni, zeme, augi, koki,” teica māmiņa, kura piketā piedalījās kopā ar dēlu.

Zigurds Bercis bija atnācis ar kruķiem un plakātu uz krūtīm. “Kopā ar visiem,” viņš skaidroja, “jo es esmu pret.” Viņš dzīvo Keramikā, kas ir netālu no “Liepājs RAS”, tēva mājas esot vēl tuvāk ražotnes būvniecības vietai. “Ja tie būtu mūsu, Latvijā radušies, atkritumi, tad cita lieta. Priekš kam mums vajag citu, atvainojiet, sūdus, kas mūs pašus bendēs?” vaicāja sirmgalvis.

Grobiņnieki izteicās, ka uzņēmējam lielākā peļņa būšot no tā, ka citas valstis ar prieku maksās lielu naudu, lai tikai dabūtu prom bīstamos atkritumus, pārstrāde būšot otršķirīga. “Ir amorāli šādu rūpnīcu celt tik tuvu blīvi apdzīvotām vietām,” sacīja viens no piketētājiem.

“Tas nav nekas tīrs”

Iedzīvotāji deputātiem nosūtījuši iesniegumu, kurā savu viedokli pauduši pa punktiem, iekļaujot lūgumu paziņot, kad plānota domes sēde. Tai būtu jānotiek Robežnieku kultūras namā, kur interesenti varētu piedalīties.

Kopā ar protestētājiem stundu piketā pavadīja Dienvidkurzemes novada domes vadītāji un vairāki deputāti.

Iedzīvotāji norādīja viņiem, ka pilsētai un novadam no šādas ražotnes nekāda pienesuma nebūs. “Parēķināju, ka viņu piedāvātie 70–100 tūkstoši eiro gadā ir 0,2% budžetā. Tas nav nekas,” teica kāds grobiņnieks. “25 darba vietas vietējiem arī nav nekas. Viņi stāsta, ka rūpnīca izmaksās trīs līdz četrus miljonus. Tas jau nelīmējas, lai vestu no Meksikas pāri okeānam. Pilnīgs sviests. Skaidrs, ka tas nav nekas tīrs.”

Deputāts Dzintars Kudums atzina, ka ieceres autoru prezentācijas bijušas diezgan vājas. “Veselība nav ar naudu atsverama. Iedos naudu, bet pēc tam cilvēki slimos ar kaut kādām alerģiskām slimībām. Mēs esam par sevi un bērniem. Kā tad viņi te dzīvos?” Viņš skaidroja iedzīvotājiem, ka ir jāsagaida atzinums, pirms tā pašvaldība nekādu lēmumu nevar pieņemt.

“Nu nebūs jau tās rūpnīcas, jo iedzīvotāji ir pret,”

cerību izteica Grobiņas pilsētas pārvaldnieks Juris Dabars. Viņu personīgi nepārliecinot uzņēmēju teiktais.

Biškopis Jānis Elsberģis atgādināja, ka Liepāja ātri tikusi vaļā no šīs ieceres, bet Dienvidkurzemes novadā “ejam visādas procedūras, apspriežam filtrus, būs labi vai slikti, bet mums līdz tam nemaz nevajadzēja nonākt”. Domes priekšsēdētājs Aivars Priedols skaidroja, ka pastāv teritorijas plānojums, kur noteikts, ko kurā vietā drīkst darīt. “Ja viņi ir iedevuši iesniegumu, ir jāiziet visa procedūra, lai tiktu no viņiem vaļā. Pēdējais būs domes balsojums. Redzot tik daudz deputātu te, es jau gribētu teikt, ka mums tas balsojums iznāk, lai būtu pret,” viņš teica. “Mums jābūt visiem kopā, lai tas arguments ir stiprāks. Šis ir ļoti labs arguments, ka tauta ir sacēlusies, deputātiem tad vieglāk lemt.”

Bažas ņemot vērā

Sabiedriskās apspriešanas sanāksme 6. jūlijā norisinājās attālināti, taču Dienvidkurzemes novada pašvaldība organizēja kopīgu pieslēgšanos sanāksmei no Robežnieku kultūras nama. Kopumā sanāksmē piedalījās 163 dalībnieki, no kuriem 70 bija ieradušies Robežniekos. Sanākušos cilvēkus pašvaldības pārstāvji reģistrēja un šo sarakstu nosūtīja pasākuma organizatoriem pievienošanai kopīgajam dalībnieku sarakstam.

IVN ziņojuma izstrādātājas SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” (ELLE) vecākais konsultants Raimonds Veinbergs atgādināja, ka SIA “Catals” iesniegumu par šo ieceri Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) saņēmis pirms vairāk nekā trim gadiem, pēc gada arī uzsākta IVN ziņojuma izstrāde. “Nav tā, ka uzņēmums kaut ko ir mēģinājis slēpt, kā mums ik pa laikam šeit izskan pārmetumi,” viņš uzsvēra. Ziņojuma izstrādē esot ņemti vērā gan iedzīvotāju agrāk izteiktie priekšlikumi, gan bažas.

Bīstamo atkritumu pārstrādes rūpnīcas būvniecības ieceres prezentācijā sīki izklāstīja gan tehniskās nianses, gan vides jautājumus. “Liepājas RAS” teritorijā, kur plānota būvniecība, pašlaik atrodas viens no infiltrāta baseiniem, kas uzņēmumam nav nepieciešams. Plānots šo vietu pārbūvēt ražotnes vajadzībām. Vieta atbilstot agrākā Grobiņas novada teritorijas plānojumam – rūpnieciska teritorija.

SIA “VNiMO Services” valdes loceklis Mārtiņš Berķis-Bergs atgriezās pie savas idejas par iedzīvotāju iesaisti. “Gribu, lai augusta sākumā tiktu izveidota uzraudzības padome ar sešiem septiņiem cilvēkiem,” viņš teica un nosauca summu no 70 līdz 100 tūkstošiem eiro gadā jau no brīža, kad pašvaldība atļautu ieceri īstenot; tas būtu ieskaitījums fondā – Grobiņas ieguvums no uzņēmuma darbības, un kopā ar konsultatīvo padomi tiktu lemts, kādiem kopīgiem mērķiem naudu izlietot, uzlabojot iedzīvotāju dzīves vidi.

Iedzīvotājiem jautājumu bija ļoti daudz.

ELLE pārstāve Evija Skrastiņa atzīmēja, ka liela daļa sanāksmes dalībnieku rūpīgi lasījuši dokumentus un iedziļinājušies informācijā. Jautājumus, kas sanāksmes rīkotāju ieskatā nebija par IVN ziņojumu, viņi noairēja, neļaujot izvaicāt, piemēram, par SIA “VNiMO Services” finanšu stāvokli vai investoriem, kas atbalstītu rūpniecības būvniecību. Atbildes sanāksmes dalībniekus pārsvarā nepārliecināja.

Sabiedriskā apspriešana turpināsies līdz 25. jūlijam.

R. Veinbergs informēja, ka labojumi ziņojumā varētu aizņemt aptuveni mēnesi. Pēc tam VPVB divus mēnešus izvērtēs ziņojumu un sniegs savu vērtējumu, uz kuru uzņēmumam būs jāsniedz atbildes un, iespējams, jāveic tajā labojumi. Tālāk tas atkārtoti tiks iesniegts VPVB atzinuma saņemšanai.

Dienvidkurzemes novada deputātiem vērtēšanai šis ziņojums varētu tikt iesniegts šī gada beigās vai nākamā gada sākumā.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.