Pagājušās nedēļas nogalē Durbes novada Aisteres pakalnā lauksaimniecības tehnikas izplatīšanas un servisa kompānija SIA “Baltic Invest” sadarbībā ar biznesa partneriem rīkoja Lauku dienu. Tās gaitā interesentiem bija radīta iespēja noklausīties firmu pārstāvju sniegtās konsultācijas, kā arī piedalīties augu aizsardzības līdzekļu, augsnes apstrādes, graudu transportēšanas un uzglabāšanas sistēmu demonstrējumos. Uz pasākumu, kas Liepājas rajonā kļūst par apsveicamu tradīciju, jo notiek jau trešo gadu pēc kārtas, bija pulcējušies interesenti no visas Latvijas. Viņu pulkā bija sastopams pat Balvu rajona dižzemnieks Guntars Vaševics no tālās Baltinavas, kurš nebūt nejutās vīlies, ka tērējis degvielu, lai mērotu tik garu ceļa gabalu.

Tradīcija vēršas plašumā

SIA” Baltic Invest” pārvaldnieks Alvis Priedīte palepojās, ka  salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem tagad Lauku dienu sarīkojums kļuvis ievērojami apjomīgāks. “Kompānija bija apņēmusies darboties plašāk, un šo solījumu mēs esam izpildījuši. Savu jaunāko tehniku demonstrē SIA “Serviss E”, firmas “Vaderstad”, ” Brix” un citas. Šoreiz pietrūkusi vienīgi siena savākšanas tehnika, kuru nespējām sagādāt izstādīšanai pietiekamā daudzumā. Tomēr, ja tā ir noticis, tad tur neesam vainojami mēs, bet gan tirgus kaprīzes, jo izrādījies, ka Latvijā tai ir tik liels pieprasījums, ka viss pieejamais pašlaik ir izpirkts un firmas pie vislabākās gribas nespēja neko pagādāt,” viņš teica. Un pastāstīja, ka kompānija paplašinājusi arī tehnikas demonstrēšanas laukumu un turpina to darīt, lai skatītājiem Aisterē radītu nepieciešamās ērtības un viņiem nebūtu jābrien pa dubļiem.  Uzklausot lauksaimnieku ierosinājumus, šogad blakus lieljaudas tehnikai tiek demonstrēta arī mazāka apmēra traktorīši un piekabināmais inventārs, kas izdevīgi nelielām saimniecībām.

 Apmeklētājiem bija iespēja aplūkot ne tikai apstrādātos un ar augu aizsardzības līdzekļiem apsmidzinātos laukus, bet arī pavērot dažāda veida tehniku darbībā. Šie demonstrējumi izraisīja lielu interesi. Lauksaimniecības veterāni Andrejs Upmalis un Osvalds Rukmanis bija vienisprātis, ka mūsdienās ir jāmeklē un jāizvēlas tāda tehnika, kas ekonomē degvielu. Šajā ziņā vērtīgi esot platgājiena agregāti, kuri spēj veikt pat četras zemes apstrādes operācijas. Mūsdienās daudz dod prasme saimniekot racionāli. Ne vienmēr esot nepieciešams dziļajai aršanai izmantot maiņvērsēju arklu ar daudziem lemešiem. Labus rezultātus pat vairākus gadus pēc kārtas iespējams sasniegt, ja lauka virsmu tikai sadisko un nokultivē. Tieši tā strādājot, var īsākos termiņos paveikt sēju. 

Laiks, kad zemniekam brīvākas rokas

Darboties demonstrāciju jomā SIA” Baltic Invest” mudinot paši  zemnieki, kuri zvana un interesējas, jo vēlas iepazīties ar jaunākajiem traktoru, kombainu un citas tehnikas modeļiem. “Mēs nebūt neesam lielākie izplatītāji un servisa pakalpojumu sniedzēji, taču varam censties, lai būtu paši labākie,” runājot par kontaktu nostiprināšanu ar vietējiem saimniekotājiem, paskaidroja A.Priedīte. Viņam piebalsoja pazīstamie graudaudzētāji Irēna un Pēteris Indrieki, kuri uzskata, ka labā tradīcija vēl tikai uzņem tempu, taču jau tagad sniedz zemniekiem daudz noderīgas informācijas un vērtīgu padomu. Tāpēc viņi nelaižot garām izdevību to apmeklēt katru gadu.

Turklāt organizatori atraduši ļoti piemērotu laiku, kad Lauku dienu rīkot, jo pavasara darbi un arī siena laiks tagad aiz muguras, bet labības pļauja vēl priekšā. Tādēļ zemniekam ir brīvākas rokas. Bez tam kulšanai varēs labi sagatavoties, liekot lietā arī Aisterē uzzināto. Priekules zemnieku saimniecības “Ruģi” īpašnieki pastāstīja, ka šoruden graudaugu raža nebūšot slikta, taču katrā ziņā zemāka par to, ko lauksaimnieki ieguva pērn, jo augu attīstību un augšanu negatīvi ietekmējis maijā un jūnija sākumā ieilgušais sausums, kad cieta kā krams izžuva zemes auglīgā virskārta. 

Nevis tehnika, bet degviela un minerālmēsli ir par dārgu

Sarīkojumā bija satiekami ne tikai dižzemnieki vien. Ar nolūku atrast arī sev ko piemērotu to bija apmeklējuši arī vairāki bioloģiskie lauksaimnieki. Vienu no viņiem – tadaiķnieku Andri Briķi satiku, diskutējot ar zemnieku saimniecības “Pauzeri” īpašnieku Raimondu Renci. Abi sprieda, ka vācu tehnika ir labi piemērojama arī viņu vajadzībām. Piemēram, kultivatora zari esot pietiekami gari, lai tos varētu izmantot  kartupeļu rindstarpu uzirdināšanai. R.Rencis priecājās, ka tādus beidzot šeit Aisterē atradis, jo meklējis pa visu Latviju, turklāt diezgan ilgi. Savukārt A.Briķis pasūrojās par tehnikas augstajām cenām. Mazāka apjoma zemkopim pie tādas naudas tikt gandrīz neiespējami.

Tomēr – cik cilvēku, tik viedokļu. Cīravieki Ēriks Briedis un Lonarts Puguls, kuri ekspluatējot firmas “Vaderstad” vienas un tās pašas markas sējmašīnas, secinājuši, ka dārdzību vēl varētu pieciest, jo tehnika augkopējam neesot nekāda rotas lieta, bet gan darbarīks un pirmās nepieciešamības priekšmets. Turpretī esot grūti samierināties ar nemitīgo degvielas un minerālā mēslojuma sadārdzināšanos, kas cērt vislielāko robu viņu saimniekošanā. “Kā gan, šādos apstākļos strādājot, vēl var gribēt, lai zemnieks saražotu kaut ko lētu?” brīnījās L.Pugals.

Ciešā sadarbībā ar kompāniju “Baltic Invest” un tās īpašnieku vācu uzņēmēju Timzēnu Hauki strādājot graudu un rapšu audzētāju kooperatīvā sabiedrība “Durbes grauds”. Tās valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča pastāstīja, ka pērkot Aisterē graudu pirmapstrādes kompleksa būvniecībai nepieciešamās detaļas. Tas esot izdevīgi, jo nav jābrauc nekur tālu. Bet, vērtējot Lauku dienas norisi, viņš atzina, ka priecējusi aktivitāte. “Zemnieki bija atbraukuši ne tikai acis pamielot, bet arī izvērtēt, kas viņiem var būt noderīgs,” viņš teica. Un pastāstīja – lai nebūtu jāved tālu ceļu no Rīgas, daudzas firmas demonstrēja nevis veikala plauktā paņemtu, bet jau vietējo lauksaimnieku iegādātu un ražošanā jau sāktu izmantot moderno  tehniku. Piemēram, bija apskatāma SIA” Ezermaļi” pavasarī nopirktā sējmašīna, zemnieku saimniecības “Kalnenieki 1” augsnes lobīšanas diski un citi agregāti.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds” 

Vislielāko gandarījumu Lauku diena sagādāja zemnieku dēliem, kuri nelaida garām iespēju savām rokām pagrozīt modernā traktora stūri.

Kviešu un vēlāk arī vasaras rapšu laukā Kurzemes augkopēji pārliecinājās, kā sausuma nomocītus un gandrīz bezcerīgus sējumus tomēr spēj saglābt ārpussakņu mēslošanas paņēmiens.

Kooperatīvās sabiedrības “Durbes grauds” vadītājs Sandris Bēča (centrā) un viņa kundze parūpējās, lai kalšu strādnieki no firmas “Bayer CropScience” pārstāvja saņemtu vienādas formas cepurītes.