“Galvenā problēma šobrīd ir jaunais platību maksājumu periods 2023. – 2027. gadam, par kuru nav skaidrs izmaksu grafiks. Zemniekiem ražības ziņā un cenu svārstību dēļ šis gads nav bijis veiksmīgs – visi šie apstākļi sapulcināja Slampē vairāk nekā 600 lauksaimniekus,” viņš stāsta, ka līdzīga sapulce nav notikusi vismaz desmit gadus.

Biedrība bija sagatavojusi virkni jautājumu Zemkopības ministrijas ierēdņiem un politiskajai vadībai, kas piedalījās sanāksmē.

Jautājumu loks plašs, tāpēc sanāksme bija ilga – no pulksten diviem dienā līdz aptuveni astoņiem vakarā.

“Man prieks, ka “Zemnieku saeima” varēja tādu noorganizēt, jo tā arī parādīja, ka nozare ir spēks, ja cilvēki tajā apvienojas,”

turpina E. Putra.

Sapulces gaisotne bijusi nokaitēta, runāts paaugstinātos toņos. Dažbrīd uzaicinātajiem ierēdņiem bijis jāpagaida, lai rimstas aplausi jautājuma vai replikas autoram, iekams varēja atbildēt.

Zemnieki nav mierā, ka šobrīd, kad lauksaimniecība ir krīzes situācijā, Zemkopības ministrija nepalīdz to pārvarēt; to arī izrādīja.

“Es domāju, ka ministrijas ierēdņiem pēc šī pasākuma būs stipri jāpadomā, vai vēlas atkal tikties Slampē vai meklēt konkrētu risinājumu un kopsaucēju ar biedrību “Zemnieku saeima”,” paredz E. Putra.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.